pāṇḍitavaraśrīvāmanaviracitasavṛtti- kāvyālaṅkārasūtrāṇi

atha prathame'dhikaraṇe prathamo'dhyāyaḥ /

praṇamya paramaṃ jyotirvāmanena kavipriyā /
kāvyālaṅkārasūtrāṇāṃ teṣāṃ vṛttirvidhīyate //
kāvyaṃ grāhyamalaṅkārāt // VKal_1,1.1 //

kāvyaṃ khalu grāhyamupādeyaṃ bhavati, alaṅkārāt / kāvyaśabdo'yaṃ guṇālaṅkārasaṃskṛtayoḥ śabdārthayorvartate / bhaktyā tu śabdārthamātravacano'tra gṛhyate //1//

ko'sāvalaṅkāra ityata āha ----

saundaryamalaṅkāraḥ // VKal_1,1.2 //

alaṅkṛtiraṅkāraḥ / karaṇavyutpattyā punaralaṅkāraśabdo'yam upamādiṣu vartate //2//

sa doṣaguṇālaṅkārahānādānābhyām // VKal_1,1.3 //
sa khalvalaṅkāro doṣahānād guṇālaṅkārādānācc sampādyaḥ kaveḥ //3//
śāstrataste // VKal_1,1.4 //

te doṣaguṇālaṅkārahānādāne / śāstrādasmāt / śāstrato hi jñātvā doṣāñjahyād , guṇālaṅkārāṃścādadīta //4//

kiṃ punaḥ phalam alaṅkaravatā kāvyena, yenaitadartho'yamityāha ----

kāvyaṃ saddṛṣṭādṛṣṭārtham, prītikīrtihetutvāt // VKal_1,1.5 //

{kāvyaṃ sat} cāru dṛṣṭaprayojanaṃ , prītihetutvāt / adṛṣṭaprayojanaṃ kīrtihetutvāt / atra ślokāḥ ----

pratiṣṭhāṃ kāvyabandhasya yaśasaḥ saraṇiṃ viduḥ /
akīrtivarttinīṃ tvevaṃ kukavitvaviḍambanam //
kīrtisvargaphalāmāhurāsasāraṃ vipaścitaḥ /
akīrtiṃ tu nirālokanarakoddeśadūtikām //

tasmāt kīrtimupādātumakīrtiṃ ca nivarhitum / kāvyālaṅkārasūtrārthaḥ prasādyaḥ kavipuṅgavaiḥ //

//5//

iti śrīpaṇḍitavaravāmanaviracitakāvyālaṅkārasūtravṛttau śarīre prathame'dhikaraṇe prathamo'dhyāyaḥ iti prayojanasthāpanā //1-1//

atha pratame'dhikaraṇe dvitīyo'dhyāyaḥ /

[prayojanasthāpanā /] adhikārinirūpaṇārthamāha ----

arocakinaḥ satṛṇābhyavahāriṇaśca kavayaḥ // VKal_1,2.1 //

iha khalu dvaye kavayaḥ sambhavanti / arocakinaḥ , satṛṇābhyavahāriṇaśceti / arocakisatṛṇābhyavahāriśabdau gauṇārthau / ko'sāvarthaḥ / vivekitvamavivekitvaṃ ceti //1//

yadāha ----

pūrve śiṣyāḥ, vivekitvāt // VKal_1,2.2 //

pūrve khalvarocakinaḥ śiṣyāḥ śāsanīyāḥ / vivekitvāt vivecanaśīlatvāt //2//

netare tadviparyayāt // VKal_1,2.3 //

itare satṛṇābhyavahāriṇo na śiṣyāḥ / tadviparyayāt / avivecanaśīlatvāt / na ca śīlamapākartuṃ śakyam //3//

nanvevaṃ na śāstraṃ sarvatrānugrāhi syāt , ko vā manyate , tadāha ----

na śāstramadravyeṣvarthavat // VKal_1,2.4 //
na khalu śāstramadravyeṣvavivekiṣvarthavat //4//

nidarśanamāha ----

na katakaṃ paṅkaprasādanāya // VKal_1,2.5 //
na hi katakaṃ payasa iva pañkaprasādanāya bhavati //5//

adhikāriṇo nirūpya rītiniścayārthamāha ----

rītirātmā kāvyasya // VKal_1,2.6 //

rītirnāmeyamātmā kāvyasya / śarīrasyeveti vākyaśeṣaḥ //6//

kiṃ[k: kā] punariyaṃ rītirityāha ----

viśiṣṭā padaracanā rītiḥ // VKal_1,2.7 //
viśeṣavatī padānāṃ racanā rītiḥ //7//

ko'sau viśeṣa ityāha ----

viśeṣo guṇātmā // VKal_1,2.8 //
vakṣyamāṇaguṇarūpo viśeṣaḥ //8//
sā tridhā vaidarbhī gauḍīyā pāñcālī ceti // VKal_1,2.9 //

sā ceyaṃ rītistridhā [bhidyate] / vaidarbhī , gauḍīyā , pāñcālī ceti //9//

kiṃ punardeśavaśād dravyaguṇotpattiḥ kāvyānāṃ , yenā'yaṃ deśaviśeṣavyapadeśaḥ / naivaṃ , yadāha ----

vidarbhādiṣu dṛṣṭatvāttatsamākhyā // VKal_1,2.10 //

vidarbhagauḍapāñcāleṣu tatratyaiḥ kavibhiryathāsvarūpamupalabdhatvāt tatsamākhyā / na punardeśaiḥ kiñcidupakriyate kāvyānām //10//

tāsāṃ guṇabhedād bhedamāha ----

samagraguṇopetā vaidarbhī // VKal_1,2.11 //

samagrairojaḥprasādapramukairguṇairupetā vaidarbhī nāma rītiḥ / atra ślokaḥ ----

aspṛṣṭā doṣamātrābhiḥ samagraguṇagumphitā /
vipañcīssvarasaubhāgyā vaidarbhī rītiriṣyate //

tāmetāmevaṃ kavayaḥ stuvanti ----

sati vaktari satyarthe sati śabdānuśāsane /
asti tanna vinā yena parisravati vāṅmudhe //

[k: atra] udāharaṇam (śākuṃ. 2-6) ----

gāhantāṃ mahiṣā nipānasalilaṃ śṛṅgairmuhustāḍitaṃ chāyāvaddhakadambakaṃ mṛgakulaṃ romanthamabhyasyatu //

visrabdhaṃ kurutāṃ varāhavitatirmustākṣatiṃ palvale viśrāntiṃ labhatāmidaṃ ca śithilajyābandhamasmaddhanuḥ //

//11//

ojaḥkāntimatī gauḍīyā // VKal_1,2.12 //

ojaḥ kānti.śca vidyete yasyāṃ sā ojaḥkāntimatī gauḍīyā nāma rītiḥ / mādhuryasaukumāryayorabhāvāt samāsabahulā atyulbaṇapadā ca / atra ślokaḥ ----

samastātyudbhaṭapadāmojaḥkāntiguṇānvitām /
gauḍīyāmiti gāyanti rītiṃ rītivicakṣaṇāḥ //

udāharaṇam (mahāvīrac. 1-54) ----

dordaṇḍāñcitacandraśekharadhanurdaṇḍāvabhaṅgodyata- ṣṭaṅkāradhvanirāryabālacaritaprastāvanāḍiṇḍimaḥ / drākparyastakapālasaṃpuṭamitabrahmāṇḍabhāṇḍodara- bhrāmyatpiṇḍitacaṇḍimā kathamaho nā'dyāpi viśrāmyati

//12//

mādhuryasaukumāryopapannā pāñcālī // VKal_1,2.13 //

mādhruyeṇa saukumāryeṇa ca guṇonopapannā pāñcālī nāma rītiḥ / ojaḥkāntyabhāvādanulbaṇapadā vicchāyā ca / tathā ca ślokaḥ ----

āśliṣṭaślathabhāvāṃ tu purāṇacchāyayānvitām /
madhurāṃ sukumārāṃ ca pāñcālīṃ kavayo viduḥ //

yathā[k: atrodāharaṇam] ----

grāme 'sminpathikāya pāntha ! vasatirnaivādhunā dīyate rātrāvatra vihāramaṇḍapatale pānthaḥ prasupto yuvā / tenotthāya khalena gajati ghane smṛtvā priyāṃ tatkṛtaṃ yenādyāpi karaṅkadaṇḍapatanāśaṅkī janastiṣṭhati //

etāsu tisṛṣu rītiṣu rekhākhiva citraṃ kāvyaṃ pratiṣṭhatamiti //13//
tāsāṃ pūrvā grāhyā, guṇasākalyāt // VKal_1,2.14 //
tāsāṃ tisṛṇāṃ rītīnāṃ pūrvā vaidarbhī grāhyā , guṇānāṃ sākalyāt //14//
na punaritare, stokaguṇatvāt // VKal_1,2.15 //
itare gauḍīyapāñcālyau na grāhye , stolaguṇatvāt //15//
tadārohaṇārthamitarābhyāsa ityeke // VKal_1,2.16 //
tasyā vaidarbhyā evārohaṇārthamitarayorapi rītyorabhyāsa ityeke manyante //16//
tattu na; atattvaśīlasya tattvāniṣpatteḥ // VKal_1,2.17 //
na hyatattvaṃ śīlayatastattvaṃ niṣpadyate //17//

nidarśanārthamāha ----

na śaṇasūtravānābhyāse trasarasūtravānavaicitryalābhaḥ // VKal_1,2.18 //
na hi śaṇasūtravānamabhyasyan kuvindastrasarasūtravānavaicitryaṃ labhate //18//
sāpi samāsābhāve śuddhavaidarbhī // VKal_1,2.19 //
sāpi vaidarbhī rītiḥ śuddhavaidarbhī bhaṇyate , yadi samāsavatpadaṃ na bhavati / /19//
tasyāmarthaguṇasaṃpadāsvādyā // VKal_1,2.20 //
tasyāṃ vaidarbhyāṃ arthaguṇasaṃpadāsvādyā bhavati //20//
tadupārohādarthaguṇaleśo'pi // VKal_1,2.21 //

tadupadhānataḥ khalvarthaguṇaleśo'pi svadate / kimaṅga ! punararthaguṇasaṃpat / tathā cāhuḥ ----

kiṃ tvasti kācidaparaiva padānupūrvī yasyāṃ na kiñcidapi kiñcidivāvabhāti / ānandayatytha ca karṇapathaṃ prayātā cetaḥ satāmamṛtavṛṣṭiriva praviṣṭā // vacasi yamadhiśayya syandate vācakaśrī- rvitathamavitathatvaṃ yatra vastu prayāti / udayati hi sa tādṛk kvāpi vaidarbharītau sahṛdayahṛdayānāṃ rañjakaḥ ko'pi pākaḥ //

//21//

sāpi vaidarbhī, tātsthyāt // VKal_1,2.22 //

sāpīyamarthaguṇasaṃpat vaidarbhītyuktā / tātsthyādityupacārato vyavahāraṃ darśayati //22//

iti śrīpaṇḍitavaravāmanaviracitakāvyālaṅkārasūtravṛttau śārīre prathame 'dhikaraṇe dvitīyo'dhyāyaḥ / adhikāricintā , rītiniścayaśca /

atha prathame'dhikaraṇe tṛtīyo'dhyāyaḥ /

adhikāricintāṃ rītitattvaṃ ca nirūpya , kāvyāṅgānyupadarśayitumāha ----

loko vidyā prakīrṇa ca kāvyāṅgāni // VKal_1,3.1 //

uddeśakrameṇaitadvyācaṣṭe ----

lokavṛttaṃ lokaḥ // VKal_1,3.2 //
lokaḥ sthāvarajaṅgamātmā tasya vartanaṃ vṛttimiti //2//
śabdasmṛtyabhidhānakośacchandovicitikalākāmaśāstradaṇḍanītipūrvā vidyāḥ // VKal_1,3.3 //
śabdasmṛtyādīnāṃ tatpūrvakatvaṃ pūrvaṃ kāvyabandheṣvapekṣaṇīyatvāt //3//

tāsāṃ kāvyāṅgatvaṃ yojayitumāha ----

śabdasmṛteḥ śabdaśuddhiḥ // VKal_1,3.4 //

śabdasmṛtervyākaraṇācchabdānāṃ śuddhiḥ sādhutvaniścayaḥ kartavyaḥ / śuddhāni hi padāni niḥśaṅkaiḥ kavibhiḥ prayujyante //4//

abhidhānakośāt padārthaniścayaḥ // VKal_1,3.5 //

padaṃ hi racanāprapraveśayogyaṃ bhāvayan saṃdigdhārthatvena na gṛhṇīyānna vā jahyāditi kāvyabandhavighnaḥ / tasmādabhidhānakośataḥ padārthaniścayaḥ kartavya iti / apūrvābhidhānalābhārthatvaṃ tvayuktamabhidhānakośasya , aprayuktasyāprayojyatvāt / yadi prayuktaṃ prayujyate tarhi kimiti saṃdighāthatvamāśaṅkitaṃ padasya ? tanna ; tatra sāmānyenārthāvagatiḥ saṃbhavati / yathā {nīvī}śabdena jaghanavasragranthirucyata iti kasyacinnaścayaḥ / striyā vā puruṣasya veti saṃśayaḥ nīvī saṃgrathanaṃ nāryā jaghanasthasya vāsasaḥ iti nāmamālāpratīkamapaśyata iti / atha kathaṃ ----

vicitrabhojanābhogavardhamānaḥdarāsthibhiḥ /
kenacitpūrvamukto'pi nīvībandhaḥ ślathīkṛtaḥ //

iti prayogaḥ / bhrānterupacārādvā //5//

chandovicitervṛttasaṃśayacchedaḥ // VKal_1,3.6 //

kāvyābhyāsādvṛttasaṃkrāntirbhavatyeva / kiṃ tu mātrāvṛttādiṣu kvacitsaṃśayaḥ syāt / ato vṛttasaṃśayacchedaśchandovicitervidheya iti //6//

kalāśāstrebhyaḥ kalātattvasya saṃvit // VKal_1,3.7 //

kalā gītanṛtyacitrādikāstāsāmabhidhāyakāni śāstrāṇi viśākhilādipraṇītāni kalāśāstrāṇi , tebhyaḥ kalātattvasya saṃvit saṃvedanam / na hi kalātattvānupalabdhau kalāvastu samyaṅnibandhuṃ śakyamiti //7//

kāmaśāstrataḥ kāmopacārasya // VKal_1,3.8 //

saṃvit ityanuvartate / kāmopacārasya saṃvit kāmaśāstrata iti / kāmopacārabahulaṃ hi vastu kāvyasyeti //8//

daṇḍanīternayāpanayayoḥ // VKal_1,3.9 //

daṇḍanīterarthaśāstrānnayasyāpanayasya ca saṃviditi / tatra ṣāḍguṇyasya yathāvatorayogo nayaḥ / tadviparīto'panayaḥ / na hi tāvavijñāya nāyakapratināyakayorvṛttaṃ śakyaṃ kāvye nibandhumiti //9//

itivṛttakuṭilatvaṃ ca tataḥ // VKal_1,3.10 //

itihāsādiritivṛttaṃ kāvyaśarīram , tasya kuṭilatvaṃ tato daṇḍanīterbalīvastvābalīyastvādiprayogo vyutpattimūlatvāttasyāḥ / evamanyāsāmapi vidyānāṃ yathāsvamupayogo varṇanīya iti //10//

lakṣyajñatvamabhiyogo vṛddhasevāvekṣaṇaṃ pratibhānamavadhānaṃ ca prakīrṇam // VKal_1,3.11 //
tatra kāvyaparicayo lakṣyajñatvam // VKal_1,3.12 //

anyeṣāṃ kāvyeṣu paricayo lakṣyajñatvam / tato hi kāvyabandhasya vyutpattirbhavati //12//

kāvyabandhodyamo'bhiyogaḥ // VKal_1,3.13 //

bandhanaṃ bandhaḥ , kāvyasya bandho racanā kāvyabandhaḥ / tatrodyamo'bhiyogaḥ / sa hi kavitvaprakarṣamādadhāti //13//

kāvyopadeśaguruśuśrūṣaṇaṃ vṛddhasevā // VKal_1,3.14 //

kāvyopadeśe gurava upadeṣṭāraḥ / teṣāṃ śuśrūṣaṇaṃ vṛddhasevā / tataḥ kāvyavidyāyāḥ saṃkrāntirbhavati //14//

padādhānoddharaṇamavekṣaṇam // VKal_1,3.15 //

padasyādhānaṃ nyāsaḥ , uddharaṇamapasāraṇam / tayoḥ khalvavekṣaṇam / atra ślokau ----

ādhānoddharaṇe tāvadyāvaddolāyate manaḥ /
padasya sthāpite sthairye hanta siddhā sarasvatī //

yatpadāni tyajantyeva parivṛttisahiṣṇutām / taṃ śabdanyāsaniṣṇātāḥ śabdapākaṃ pracakṣate //

//15//

kavitvabījaṃ pratibhānam // VKal_1,3.16 //

kavitvasya bījaṃ kavitvabījaṃ janmāntarāgatasaṃskāraviśeṣaḥ kaścit , yasmādvinā kāvyaṃ na niṣpadyate , niṣpannaṃ vāvahāsāyatanaṃ syāt //16// ++

cittaikāgryamavadhānam // VKal_1,3.17 //

cittasyaikāgryaṃ bāhyārthanivṛttiḥ tadavadhānam / avahitaṃ hi cittamarthān paśyati //17//

taddeśakālābhyām // VKal_1,3.18 //
tat avadhānaṃ deśātkālācca samutpadyate //18//

kau punardeśakālāvityatrāha ----

vivikto deśaḥ // VKal_1,3.19 //
vivikto nirjanaḥ //19//
rātriyāmasturīyaḥ kālaḥ // VKal_1,3.20 //

rātreryāmo rātriyāmaḥ praharaḥ turīyaścaturthaḥ kāla iti / tadvaśādviṣayoparataṃ cittaṃ prasannamavadhatte //20//

evaṃ kāvyāṅgānyupadarśya , kāvyaviśeṣajñānārthamāha ----

kāvyaṃ gadyaṃ padyaṃ ca // VKal_1,3.21 //

gadyasya pūrvaṃ nirdeśo durlakṣyaviṣayatvena durbandhatvāt / yathāhuḥ ---- gadyaṃ kavīnāṃ nikaṣaṃ vadanti iti //21//

tacca tridhā bhinnamiti darśayitumāha ----

gadyaṃ vṛttagandhi cūrṇamutkalikāprāyaṃ ca // VKal_1,3.22 //

tallakṣaṇānyāha ----

padyabhāgavadvṛttagandhi // VKal_1,3.23 //

padyasya bhāgāḥ padyabhāgāstadvat vṛttagandhi / yathā pātālatālutalavāsiṣu dānaveṣu iti /

atra hi vasantatilakākhyasya vṛttasya bhāgaḥ pratyabhijñāyate //23//
anāviddhalalitapadaṃ cūrṇam // VKal_1,3.24 //

anāviddhānyadīrghasamāsāni lalitānyanuddhatāni padāni yasmiṃstadanāviddhalalitapadaṃ cūrṇamiti / yathā ----

abhyāso hi karmaṇāṃ kauśalamāvahati / na hi sakṛnnipātamātreṇodabindurapi grāvaṇi nimnatāmādadhāti /

//24//

viparītamutkalikāprāyam // VKal_1,3.25 //

viparītamāviddhotapadamutkalilāprāyam / yathā ----

kuliśaśikharakharanakharapracaṇḍapeṭāpāṭitamattamātaṅgakumbhasthalagalanmadacchaṭāccharitacārukesarabhārabhāsuramukhe kesariṇi iti //25//

padyamanekabhedam // VKal_1,3.26 //
padyaṃ khalvanekena samārdhasamaviṣamādinā bhedena bhinnaṃ bhavati //26//
tadanibaddhaṃ nibaddhaṃ ca // VKal_1,3.27 //

tadidaṃ gadyapadyarūpaṃ kāvyamanibaddhaṃ nibaddhaṃ ca / anayoḥ prasiddhatvāllakṣaṇaṃ noktam //27//

kramasiddhistayoḥ sraguttaṃsavat // VKal_1,3.28 //

tayorityanibaddhaṃ nibaddhaṃ ca parāmṛśyate / krameṇa siddhiḥ kramasiddhiḥ / anibaddhasiddhau nibaddhasiddhaiḥ sraguttaṃsavat / yathā sraji mālāyā siddhāyāmuttaṃsaḥ śekharaḥ sidhyati //28//

kecidanibaddha eva paryavasitāḥ , taddūṣaṇārthamāha ----

nānibaddhaṃ cakāstyekatejaḥparamāṇuvat // VKal_1,3.29 //

na khalvanibaddhaṃ kāvyaṃ cakāsti dīpyate / yathaikatejaḥparamāṇuriti / atra ślokaḥ ----

asaṃkalitarūpāṇāṃ kāvyānāṃ nāsti cārutā /
na pratyekaṃ prakāśante taijasāḥ paramāṇavaḥ //
Note: k: iti

//29//

saṃdarbheṣu daśarūpakaṃ śreyaḥ // VKal_1,3.30 //
saṃdarbheṣu prabandheṣu daśarūpakaṃ nāṭakādi śreyaḥ //30//

kasmāttadāha ----

taddhi citraṃ citrapaṭavadviśeṣasākalyāt // VKal_1,3.31 //

taddaśarūpakaṃ hi yasmāñcitraṃ citrapaṭacat / viśeṣāṇāṃ sākalyāt //31//

tato'nyabhedakḷptiḥ // VKal_1,3.32 //

tato daśarūpakādanyeṣāṃ bhedānāṃ kḷptiḥ kalpanamiti / daśarūpakasyaiva hīdaṃ sarvaṃ vilasitam , yacca kathākhyāyike mahākāvyamiti / tallakṣaṇaṃ ca nātīva hṛdayaṅgamamityupekṣitamasmābhiḥ / tadanyato grāhyam //32//

iti śrīkāvyālaṅkārasūtravṛttau śārīre prathame'dhikaraṇe tṛtīyo'dhyāyaḥ //1-3//

samāptaṃ cedaṃ śārīraṃ prathamamadhikaraṇam /

=======================================================

dvitīyādhikaraṇe prathamo'dhyāyaḥ /

kāvyaśarīre sthāpite kāvyasaundaryākṣepahetavastyāgāya doṣā vijñātavyā iti doṣadarśanaṃ nāmādhikaraṇamārabhyate / doṣasvarūpakathārthamāha ----

guṇaviparyayātmāno doṣāḥ // VKal_2,1.1 //
guṇānāṃ vakṣyamāṇānāṃ ye viparyayāstadātmāno doṣāḥ //1//
arthatastadavagamaḥ // VKal_2,1.2 //
guṇasvarūpanirūpaṇātteṣāṃ doṣāṇāmarthādavagamo'rthātsiddhiḥ //2//

kimarthaṃ te pṛthakprapañcyanta ityatrāha ----

saukaryāya prapañcaḥ // VKal_2,1.3 //

saukaryārthaḥ prapañco vistaro doṣānām / uddiṣṭā lakṣaṇalakṣitā hi doṣāḥ sujñānā bhavanti //3//

padadoṣāndarśayitumāha ----

duṣṭaṃ padamasādhu kaṣṭaṃ grāmyamapratītamanarthakaṃ ca // VKal_2,1.4 //

krameṇa vyākhyātumāha ----

śabdasmṛtiviruddhamasādhu // VKal_2,1.5 //

śabdasmṛtyā vyākaraṇena viruddhaṃ padamasādhu / yathā ---- anyakārakavaiyarthyam iti / atra hi aṣaṣṭhyatṛtīyāsthasyānyasya dugāśīrāśāsthāsthitotsukotikārakarāgaccheṣu iti dukā bhavitavyamiti //5//

śrutivirasaṃ kaṣṭam // VKal_2,1.6 //

śrutivirasaṃ śrotrakaṭu padaṃ kaṣṭam / taddhi racanāgumphitamapyudvejayati / yathā ---- acūcuraccaṇḍi ! kapolaupste kāntidravaṃ drāgviśadaḥ śaśāṅkaḥ /

//6//

lokamātraprayuktaṃ grāmyam // VKal_2,1.7 //

loka eva yasprayuktaṃ padaṃ , na śāstre ; tadgrāmyam / yathā kaṣṭaṃ kathaṃ roditi phūtkṛteyam / anyadapi tallagallādikaṃ draṣṭavyam //7//

śāstramātraprayuktamapratītam // VKal_2,1.8 //

śāstra eva prayuktaṃ yat , na loke tadapratītaṃ padam / yathā ----

kiṃ bhāṣitena bahunā rūpaskandhasya santi me na guṇāḥ /
guṇānāntarīyakaṃ ca prameti na te'styupālambhaḥ //
atra rūpaskandhanāntarīyakapade na loka ityapratītam //8//
pūraṇārthamanarthakam // VKal_2,1.9 //

pūraṇamātraprayojanamavyayapadamanarthakam / daṇḍāpūnyāyena padamanyadapyanarthakameva / yathā ----

uditastu hāstikavinīlamayaṃ timiraṃ nipīya kiraṇaiḥ savitā /

atra {tu}śabdasya pādapūraṇārthameva prayogaḥ / na vākyālaṅkārārtham [k: // *VKal_2,1.10//] vākyālaṅkāraprayojanaṃ tu nānarthakam / apavādārthamidam / [k: apavādārthamidam / vākyālaṅkāraprayojanaṃ tu nānarthakam /] yathā ----

na khalviha gatāgatā nayanagocaraṃ me gatā iti

tathā hi khalu hanteti //9//

saṃprati padārthadoṣānāha ----

anyārthaneyagūḍhārthāślīlakliṣṭāni ca // VKal_2,1.10 [*VKal_2,1.11] //

duṣṭaṃ padam ityanuvartate / arthataśca vacanavipariṇāmaḥ / anyārthādīni padāni duṣṭānīti sūtrārthaḥ //10//

eṣāṃ krameṇa lakṣaṇāyāha ----

rūḍhicyutamanyārtham // VKal_2,1.11 [*VKal_2,1.12] //

rūḍhicyutam, rūḍhimanapekṣya yaugikārthamātropādānāt / anyārthaṃ padam / sthūlatvātsāmānyena ghaṭaśabdaḥ paṭaśabdātha ityādikamanyārthaṃ noktam / yathā ----

te duḥkhamuccāvacamāvahanti ye prasmaranti priyasaṅgamānām /

atra-āvahatiḥ karotyartho dhāraṇārthe prayuktaḥ , prasmaratirvismaraṇārthaḥ prakṛṣṭasmaraṇe iti //11//
kalpitārthaṃ neyārtham // VKal_2,1.12 [*VKal_2,1.13] //

aśrautasyāpyunneyapadārthasya kalpanātkalpitārthaṃ neyārtham / yathā ----

sapadi paṅktivihaṅgamanāmabhṛttanayasaṃvalitaṃ balaśalinā /
vipulaparvatavarṣi śitaiḥ śaraiḥ plavagasainyamulūkajitā jitam //

atra vihaṅgamaścakravāko 'bhipretaḥ / tannāmāni cakrāṇi , tāni bibhratīti vihaṅgamanāmabhṛto rathāḥ / paṅktiriti daśasaṃkhyā lakṣyate / paṅktirdaśa vihaṅgamanāmabhṛto rathā yasya sa paṅktivihaṅgamanāmabhṛddaśarathaḥ / tasya tanayābhyāṃ rāmalakṣmaṇābhyāṃ saṃvalitaṃ plavagasainyaṃ jitam / ulūkajitā indrajitā / {kauśika}śabdendrplūkayorabhidhānamiti {kauśika}śabdavācyatvenendra ulūka uktaḥ / nanu caivaṃ rathāṅganāmādīnāmapi prayogo'nupapannaḥ , ---- na ; teṣāṃ nirūḍhalakṣaṇatvāt //12//

aprasiddhārthaprayuktaṃ gūḍhārtham // VKal_2,1.13 [*VKal_2,1.14] //

yasya padasya loke'rthaḥ prasiddhaśrāprāseddhaśca , tadprasiddhe'rthe prayuktaṃ gūḍhārtham / yathā ----

sahasragorivānīkaṃ duḥsahaṃ bahvataḥ paraiḥ iti /

sahasraṃ gāvo 'kṣīṇi yasya sa sahasragurindraḥ / tasyeveti gośabdasyākṣivācitvaṃ kaviṣvaprasiddhamiti //13//

asamyārthāntaramasamyasmṛtihetuścāślīlam // VKal_2,1.14 [*VKal_2,1.15] //

yasya padasyānekārthasyaiko 'rtho'sabhyaḥ syāt , tadasabhyārthāntaram / yathā ---- varcaḥ iti padaṃ tejasi viṣṭhāyāṃ ca / yattu padaṃ sabhyārthavācakamapyekadeśadvāreṇāsabhyārthaṃ smārayati , tadasabhyasmṛtihetuḥ / yathā ---- kṛkāṭikā iti //14//

na guptalakṣitasaṃvṛtāni // VKal_2,1.15 [*VKal_2,1.16] //

apavādārthamidam / guptaṃ lakṣitaṃ saṃvṛttaṃ ca nāślīlam //15//

eṣāṃ lakṣaṇānyāha ----

aprasiddhāsabhyaṃ guptam // VKal_2,1.16 [*VKal_2,1.17] //

aprasiddhāsabhyārthāntaraṃ padamaprasiddhāsabhyaṃ yat tadguptam / yathā ---- saṃbādhaḥ iti padam / taddhi saṃkaṭārthaṃ prasiddham , na guhyārthamiti //16//

lākṣaṇikāsabhyānvitaṃ lakṣitam // VKal_2,1.17 [*VKal_2,1.18] //

tadevāsabhyārthāntaraṃ lakṣaṇikenāsabhyenārthenānvitaṃ padaṃ lakṣitam / yathā ---- janmabhūḥ iti / taddhi lakṣaṇayā guṇātham , na svaśaktyeti //17//

lokasaṃvītaṃ saṃvṛtam // VKal_2,1.18 [*VKal_2,1.19] //

lokena saṃvītaṃ lokasaṃvītaṃ yat tat saṃvṛtam / yathā ---- subhagā bhagonīupasthānamabhipretamkumārīdohadaḥ iti / atra hi ślokaḥ ----

saṃvītasya hi lokena na doṣānveṣaṇaṃ ksamam /
śivaliṅgasya saṃsthāne kasyāsabhyatvabhāvanā //

//18//

tantraividhyam, vrīḍājugupsāmaṅgalātaṅkadāyibhedāt // VKal_2,1.19 [*VKal_2,1.20] //

tasyāślīlasya traividhyaṃ bhavati , vrīḍājugupsāmaṅgalātaṅkadāyināṃ bhedāt / kiñcit vrīḍādāyi bhavati / yathā ---- vākkāṭavamhiraṇyaretāḥ iti / kiñcit jugupsādāyi bhavati / yathā ---- kapardakaḥ iti / kiñcit amaṅgalātaṅgadāyi bhavati / yathā ---- saṃsthitaḥ iti //19//

vyavahitārthapratyayaṃ kliṣṭam // VKal_2,1.20 [*VKal_2,1.21] //

arthasya pratītirarthapratyayaḥ / sa vyavahito yasmādbhavati tadvyavahitārthapratyayaṃ kliṣṭam / yathā ----

dakṣātmajādayitavallabhabhavedikānāṃ jyotsnājuṣāṃ jalalavāstaralaṃ patanti //

dakṣātmajāstārāḥ / tāsāṃ dayito dakṣātmajādayitaścandraḥ / tasya vallabhāścandrakāntāḥ / tadvedikānāmiti / atra hi vyavadhānenārthapratyayaḥ //20//

anyatrārūḍhatvāt // VKal_2,1.21 [k: not in sutra] //

arūḍhāvapi yato'rthapratyayo jhaṭiti na tatkliṣṭam / yathā ----

kāñciguṇasthānamaninditāyāḥ iti

//21//

antyābhyāṃ vākyaṃ vyākhyātam // VKal_2,1.22 //

aślīlaṃ kliṣṭaṃ cetyantye pade / tābhyāṃ vākyaṃ vyākhyātam / tadapyaślīlaṃ kliṣṭaṃ ca bhavati / aślīlaṃ yathā ----

na sā dhanonnatiryā syātkalasukhadāyinī /
parārthavaddhakakṣyāṇāṃ yat satyaṃ pelavaṃ dhanaṃ //

sopānapathamutsṛjya vāyuvegasamuddhatam / mahāpathena gatavān kīrtyamānaguṇo janaiḥ //

kliṣṭaṃ yathā ----

dhammillasya na kasya prekṣya nikāmaṃ kuraṅgaśāvākṣyāḥ /
rajyatyapūrvabandhavyutpattermānasaṃ śobhām //

etānpadapadārthadoṣān jñātvā kavistyajediti tātparyārthaḥ /

//22//

iti śrīkāvyālaṅkārasūtravṛttau doṣadarśane dvitīye'dhikaraṇe prathamo'dhyāyaḥ padapadārthadoṣavibhāgaḥ /

dvitīyādhikaraṇe dvitīyo'dhyāyaḥ /

padapadārthadoṣñpratipādyedānīṃ vākyadoṣāndarśayitumāha ----

bhinnavṛttayatibhraṣṭavisaṃdhīni vākyāni // VKal_2,2.1 //
duṣṭanītyabhisaṃbandhaḥ //1//

krameṇa vyācaṣṭe ----

svalakṣaṇacyutavṛttaṃ bhinnavṛttam // VKal_2,2.2 //

svasmāllakṣaṇāccyutaṃ vṛttaṃ yasmiṃstat svalakṣaṇacyutaṃ vākyaṃ bhinnavṛttam / yathā ----

ayi paśyasi saudhamāśritāmaviralasumanomālabhāriṇīm //

vaitālīyayugmapāde laghvakṣarāṇāṃ paṇṇāṃ nairantaryaṃ nipiddham / tacca kṛtamiti bhinnavṛttatvam //2//

virasavirāmaṃ yatibhraṣṭam // VKal_2,2.3 //
virasaḥ śrutikaṭurvirāmo yasmiṃstad virasavirāmaṃ yatibhraṣṭam //3//
taddhātunāmabhāgabhede svarasaṃdhyakṛte prāyeṇa // VKal_2,2.4 //

tad yatibhraṣṭaṃ dhātubhāgabhede nāmabhāgabhede ca sati bhavati / svarasandhinā kṛte prāyeṇa bāhulyena / dhātubhāgabhede mandākrāntāyāṃ yathā

etāsāṃ rājati sumanasāṃ dāmakaṇṭhāvalambi /

nāmabhāgabhede śikhariṇyāṃ yathā /

kuraṅgākṣīṇāṃ gaṇḍatalaphalake svedavisaraḥ /

mandākrāntāyāṃ yathā

durdarśaścakraśikhikapiśaḥ śārṅgiṇo bāhudaṇḍaḥ /

dhātu-nāmabhāgapadagrahaṇāt tadbhāgātiriktabhede na bhavati yatibhraṣṭatvam / yathā mandākrāntāyām ----

śobhāṃ puṣpatyavamabhinavaḥ sundarīṇāṃ prabodhaḥ /

śikhariṇyāṃ yathā

vinidraḥ śyāmānteṣvadhararpuṭasītkāravirutaiḥ /

svarasandhyakṛta iti vacanāt svarasandhikṛte bhede na doṣaḥ / yathā

kiñcidbhāvālasamasaralaṃ prekṣitaṃ sundarīṇām /

//4//

na vṛttadoṣātpṛthagyatidpṣaḥ, vṛttasya yatyātmakatvāt // VKal_2,2.5 //

vṛttadoṣāt pṛthag yatidoṣo na vaktavyaḥ / vṛttasya yatyātmakatvāt //5//

yatyātmakaṃ hi vṛttamiti bhinnavṛtta eva yatibhraṣṭasyāntarbhāvānna pṛthaggrahaṇaṃ kāryamata āha ----

na, lakṣaṇaḥ pṛthaktvāt // VKal_2,2.6 //

nāyaṃ doṣaḥ lakṣaṇo lakṣaṇasya pṛthaktvāt / anyaddhi lakṣaṇaṃ vṛttasyānyacca yateḥ / gurulaghuniyamātmakaṃ vṛttam / virāmātmikā ca yatiriti //6//

virūpapadasaṃdhi visaṃdhiḥ // VKal_2,2.7 //

padānāṃ sandhiḥ padasandhiḥ / sa ca svarasamavāyarūpaḥ pratyāsattimātrārūpo vā / sa virūpo yasminniti vigrahaḥ //7//

padasaṃdhervairūpyaṃ viśleṣo'ślīlatvaṃ kaṣṭatvaṃ ca // VKal_2,2.8 //

viśleṣo vibhāgena pāruṣyamiti / viśleṣo yathā ----

meghānilena amunā etasminnadrikānane / kamale iva locane ime anuvadhnāti vilāsapaddhatiḥ / lolālakānubaddhāni ānanāni cakāsati /

aślīlatvaṃ yathā ----

virecakamidaṃ nṛttamācāryābhāsayojitam / cakāse panasaprāyaiḥ purī paṇḍamahādrumaiḥ / vinā śapathadānābhyāṃ padavādasamutsukam /

kaṣṭatvaṃ yathā ----

mañjarudgamagarbhāste gurvābhogā drumā babhuḥ /

//8//

evaṃ vākyadoṣānabhidhāya vākyārthadoṣān pratipādayitumāha ----

vyarthaikārthasaṃdigdhāyuktāpakramalokavidyā viruddhāni ca // VKal_2,2.9 //
vākyāni duṣṭānīti sambandhaḥ //9//

krameṇa vyākhyātumāha ----

vyāhatapūrvottarārthaṃ vyartham // VKal_2,2.10 //

vyāhatau pūrvottarāvarthau yasmiṃstadvyāhatapūrvottarārthaṃ vākyaṃ vyartham / yathā ----

adyāpi smarati rasālasaṃ mano me mugdhāyāḥ smaracaturāṇi ceṣṭitāni /

mugdhāyāḥ kathaṃ smaracaturāṇi ceṣṭitāni / tāni cet kathaṃ mugdhā ? atra pūrvottarayorarthayorvirodhād vyarthamiti //10//

uktārthapadamekārtham // VKal_2,2.11 //

uktārthāni padāni yasmiṃstaduktārthapadamekārtham / yathā ----

cintāmohamanaṅgamaṅga ! tanute viprekṣitaṃ subhruvaḥ /

anaṅgaḥ śṛṅgāraḥ / tasya cintāmohātmakatvāccintāmohaśabdau prayuktāvuktārthau bhavataḥ / ekārthapadatvād vākyamekārthamityuktam //11//

na, viśeṣaścedekārthaṃ duṣṭam // VKal_2,2.12//*

na gatārtha duṣṭaṃ viśeṣaścet pratipādyaḥ syāt //12//

taṃ viśeṣaṃ pratipādayitumāha ----

dhanurjyādhvanau dhanuḥśrutirārūḍheḥ pratipattyai // VKal_2,2.13 //

dhanurjyādhvanāvityatra jyāśabdenoktārthatve'pi dhanuḥśrutiḥ prayujyate / ārūḍheḥ pratipattyai / ārohaṇasya pratipattyartham / na hi dhanuḥśrutimantareṇa dhanuṣyārūḍhā jyā dhanurjyeti śakyaṃ pratipattum / yathā ----

dhanurjyākiṇacihnena doṣṇā visphuritaṃ tava / iti //13//

karṇāvataṃsaśravaṇakuṇḍalaśiraḥśekhareṣu karṇādinirdeśaḥ saṃnidheḥ // VKal_2,2.14 //

karṇāvataṃsādiśabdeṣu karṇādīnāmavataṃsādipadairuktārthānāmapi nirdeśaḥ sannidheḥ pratipattyarthamiti sambandhaḥ / na hi karṇādiśabdanirdeśamantareṇa karṇādisannihitānāmavataṃsādīnāṃ śakyā pratipattiḥ kartumiti / yathā ----

dolāvilāseṣu vilāsinīnāṃ karṇāvataṃsāḥ kalayanti kampam / līlācalacchravaṇakuṇḍamāpatanti / āyayurbhṛṅgamukharāḥ tūrṇaṃ śekharaśālinaḥ /

//14//

muktāhāraśabde muktāśabdaḥ śuddheḥ // VKal_2,2.15 //

muktāhāraśabde muktāśabdo hāraśabdenaiva gatārthaḥ prayujyate , śuddheḥ pratipattyarthamiti saṃbandhaḥ / śuddhānāmanyaratnairamiśritānāṃ hāro muktahāraḥ / yathā ----

prāṇeśvarapariṣvaṅgavibhramapratipattibhiḥ /
muktāhāreṇa lasatā hasatīva stanadvayam //
puṣpamālāśabde puṣpapadamutkarṣasya // VKal_2,2.16 //

puṣpamālāśabde mālāśabdenaiva gatārthaṃ puṣpapadaṃ prayujyate / utkarṣasya pratipattyarthamiti / utkṛṣṭānāṃ puṣpāṇāṃ mālā puṣpamāleti yathā ----

prāyaśaḥ puṣpamāleva kanyā sā kaṃ na lobhayet /

nanu mālāśabdo'nyatrāpi dṛśyate / yathā , ratnamālā , śabdamāleti / satyam / sa tāvadupacaritasya prayogaḥ / nirupapado hi mālāśabdaḥ puṣparacanāviśeṣamevābhidhatta iti //16//

karikalabhaśabde kariśabdastādrūpyasya // VKal_2,2.17 //

karikalabhaśabde kariśabdaḥ kalabhenaiva gatārthaḥ prayujyate ---- tādrūpyasya pratipattyarthamiti / karī prauḍhakuñjaraḥ / tadrūpaḥ kalabhaḥ karikalabha iti / yathā ----

tyaja karikalabha tvaṃ prītibandhaṃ kariṇyāḥ /

//17//

viśeṣaṇasya ca // VKal_2,2.18 //

viśeṣaṇasya viśeṣapratipattyarthamuktārthasya padasya prayogaḥ / yathā ----

jagāda madhurāṃ vācaṃ viśadākṣaraśālinīm /

//18//

tadidaṃ prayukteṣu // VKal_2,2.19 //

tadidamuktaṃ prayukteṣu , nāprayukteṣu / na hi , bhavati yathā ---- śravaṇakuṇḍalami / iti / tathā ---- nitambakāñcī ityapi / yathā vā ---- karikalabhaḥ iti / tathā ---- uṣṭrakalabhaḥ ityapi / atra ślokaḥ ----

karṇāvataṃsādipade karṇādidhvaninirmitiḥ /
saṃnidhānādibpdhārthaṃ sthiteṣvetat samarthanam //

//19//

saṃśayakṛtsaṃdigdham // VKal_2,2.20 //

yadvākyaṃ sādhāraṇānāṃ dharmāṇāṃ śruteviṃśiṣṭānāṃ vā śruteḥ saṃśayaṃ karoti tat saṃśayakṛt sandigdhamiti / yathā ----

sa mahātmā bhāgyavaśānmahāpadamupāgataḥ /

kiṃ bhāgyavaśānmahāpadamupāgataḥ , āhosvidabhāgyavaśānmahatīmāpadamiti saṃśayakṛd vākyaṃ , prakaraṇādyabhāve satīti //20//
māyādivikalpitārthamprayuktam // VKal_2,2.21 //

māyādinā kalpito'rtho yasmiṃstanmāyādikalpitārthamaprayuktam / atra stokamudāharaṇam //21//

kramahīnārthamapakramam // VKal_2,2.22 //

uddeśotānāmanuddeśitānāṃ ca kramaḥ sambandhaḥ / tena vihīno'rtho yasmiṃstatkramahīnārthamapakramam / yathā ----

kīrtioratāpau bhavataḥ sūryācandramasoḥ samau /

atra kīrtiścandramasastulyā / pratāpaḥ sūryasya tulyaḥ / sūryasya pūrvanipātādakramaḥ / athavā pradhānasyārthasya nirdeśaḥ kramaḥ / tena vihīno'rtho yasmiṃstadapakramam / yathā ----

turaṅgamatha mātaṅgaṃ prayacchāsmai madālasam /

//22//

deśakālasvabhāvaviruddhārthāni lokaviruddhāni // VKal_2,2.23 //

deśakālasvabhāvairviruddho'rtho yeṣu tāni deśakālasvabhāvaviruddhārthāni vākyāni lokaviruddhāni / arthadvāreṇa lokaviruddhatvaṃ vākyānām / deśaviruddhaṃ yathā ----

sauvīreṣvasti nagarī madhurā nāma viśrutā /
ākṣoṭanālikerāḍhyā yasyāḥ paryantabhūmayaḥ //

kālaviruddhaṃ yathā ----

kadambakumumasmeraṃ madhau vanamaśobhata /

svabhāvaviruddhaṃ yathā ----

mattālimaṅkhamukharāsu ca mañjarīṣu saptacchadasya taratīva śaransukhaśrīḥ /

saptacchadasya stavakā bhavanti , na mañjarya iti svabhāvaviruddham / tathā ----

bhṛṅgeṇa kalikākośastathā bhṛśamapīḍyata /
yathā goṣpadapūraṃ hi vavarṣa bahulaṃ madhu //
kalikāyāḥ sarvasyā makarandasyaitāvad vāhulyaṃ svabhāvaviruddham //23//
kalācaturvargaśāstraviruddhārthāni vidyāviruddhāni // VKal_2,2.24 //

kalāśāstraiścaturvargaśāstraiśca viruddho'rtho yeṣu tāni kalācaturvargaśāstraviruddhārthāni vākyāni vidyāviruddhāni / vākyānāṃ virodho'rthadvārakaḥ / kalāśāstraviruddhaṃ yathā ----

kāliṅga likhitamidaṃ vayasya patraṃ patrajñairaparitakoṭikaṇṭakāgram /

kālinṅgaṃ patitakoṭikaṇṭakāgramiti patravidāmāmnāyaḥ / tadviruddhatvāt kalāśāstraviruddham / evaṃ kalāntareṣvapi virodho'bhyūhyaḥ / caturvargaśāstraviruddhāni tūdāhniyante ----

kāmopabhogasākalyaphalo rājñāṃ mahījayaḥ /

dharmaphalo'śvamedhādiyajñaphalo vā rājñāṃ mahījayaḥ ityāgamaḥ / tadvirodhāddharmaśāstraviruddhārthametadvākyamiti /

ahaṅkāreṇa jīyante dviṣantaḥ kiṃ nayaśriyā /

dvipajjayasya nayamūlatvaṃ sthitaṃ daṇḍanītau / tadvirodhādarthaśāstraviruddha vākyamiti /

daśanāṅkapavitritottaroṣṭaṃ ratikhedālasamānanaṃ smarāmi / uttaroṣṭhamantarmukhaṃ nayanāntamiti muktvā cumbananakharadaśanasthānāni /

iti kāmaśāstre sthitam / tadvirodhāt kāmaśāstraviruddhārthaṃ vākyamiti

devatābhaktito muktirna tattvajñānasaṃpadā /

etasyārthasya mokṣaśāstre sthitatvāttadviruddhārtham / ete vākyavākyārthadoṣāstyāgāya jñātavyāḥ / ye tvanye śabdārthadoṣāḥ sūkṣmāste guṇavivecane lakṣyante / upamādoṣāścopamāvicāra iti //24//

iti śrīkāvyālaṅkārasūtravṛttau doṣadarśane dvitīye'dhikaraṇe dvitīyo'dhyāyaḥ / vākyavākyārthadoṣavibhāgaḥ //2-2//

samāptaṃ cedaṃ doṣadarśanaṃ dvitīyamadhikaraṇam //2//

================================================================

tṛtīyādhikaraṇe prathamo'dhyāyaḥ /

yadviparyayātmāno doṣāstān guṇān vicārayituṃ guṇavivecanamadhikaraṇamārabhyate / tatraujaḥprasādādayo guṇā yamakopamādayastvalaṅkārā iti sthitiḥ kāvyavidām / teṣāṃ kiṃ bhedanibandhanamityāha ----

kāvyaśobhāyāḥ kartāro dharmā guṇāḥ // VKal_3,1.1 //

ye khalu śabdārthayordharmāḥ kāvyaśobhāṃ kurvanti te guṇāḥ / te caujaḥprasādayaḥ / na yamakopamādayaḥ / kauvalyena teṣāmakāvyaśobhākaratvāt / ojaḥprasādādīnāṃ tu kevalānāmasti kāvyaśobhākaratvamiti //1//

tadatiśayahetavastvalaṅkārāḥ // VKal_3,1.2 //

tasyāḥ kāvyaśobhāyā atiśayastadatiśayastasya hetavaḥ / {tu}śabdo vyatireke / alaṅkārāśca yamakopamādayaḥ / atra ślokau ----

yuvateriva rūpamaṅgakāvyaṃ svadate śuddhaguṇaṃ tadapyatīva /
vihitapraṇayaṃ nirantarābhiḥ sadalaṅkāravikalpakalpanābhiḥ //
yadi bhavati vacaścyutaṃ guṇebhyo vapuriva yauvanavandhyamaṅganāyāḥ /
api janadayitāni durbhagatvaṃ niyatamalaṅkaraṇāni saṃśrayante //

//2//

pūrve nityāḥ // VKal_3,1.3 //

pūrve guṇā nityāḥ / tairvinā kāvyaśobhānupapatteḥ //3//

evaṃ guṇālaṅkārāṇāṃ bhedaṃ darśayitvā śabdaguṇanirūpaṇārthamāha ----

ojaḥprasādaśleṣasamatāsamādhimādhuryasaukumāryodāratārthavyaktikāntayo bandhaguṇāḥ // VKal_3,1.4 //
bandhaḥ padaracanā , tasya guṇaḥ bandhaguṇāḥ ojaḥprabhṛtayaḥ //4//

tān krameṇa darśayitumāha ----

gāḍhabandhatvamojaḥ // VKal_3,1.5 //

yathā ----

vilulitamakarandā mañjarīrnartayanti / na punaḥ ----

vilulitamadhudhārā mañjarīrlolayanti /

//5//

śaithilyaṃ prasādaḥ // VKal_3,1.6 //
bandhasya śaithilyaṃ śithikatvaṃ prasādaḥ //6//

nanvayamojoviparyayātmā doṣa , tat kathaṃ guṇa ityāha ----

guṇaḥ saṃplavāt // VKal_3,1.7 //

guṇaḥ prasādaḥ / ojasā saha saṃplavād //7//

na śuddhaḥ // VKal_3,1.8 [k: not in sutra] //
śuddhastu doṣa eveti //8//

nanu viruddhayorojaḥprasādayoḥ kathaṃ saṃplava ityata āha ----

sa tvanubhavasiddhaḥ // VKal_3,1.9 [*VKal_3,1.8] //

sa tu saṃplavastvanubhavasiddhaḥ / tadvidāṃ ratnādiviśeṣavat / atra ślokaḥ ----

karuṇaprekṣaṇīyeṣu saṃplavaḥ sukhaduḥkhayoḥ /
yathānubhavataḥ siddhastathaivaujaḥprasādayoḥ //

//9//

sāmyotkarṣau ca // VKal_3,1.10 [*VKal_3,1.9] //

sāmyamutkarṣaścaujaḥprasādayoreva / sāmyaṃ yathā ----

atha sa viṣayavyāvṛttātmā yathāvidhi sūnave nṛpatikakudaṃ datvā yūne sitātapavāraṇam //(Raghuvaṃśa 3.70)

kvacidojaḥ prasādādutkṛṣṭam / yathā ----

vrajati gaganaṃ bhallātakyāḥ phalena sahopamām /

kvacidojasaḥ prasādasyotkarṣaḥ / yathā ----

kusumaśayanaṃ na pratyayaṃ na candramarīcayo na ca malayajaṃ sarvāṅgīṇaṃ na vā maṇiyaṣṭayaḥ //

//10//

masṛṇatvaṃ śleṣaḥ // VKal_3,1.11 [*VKal_3,1.10] //

masṛṇatvaṃ nāma yasmin santi bahūnyapi padānyekavadbhāsante / yathā ----

astyuttarasyāṃ diśi devatātmā himālayo nāma nagādhirājaḥ / (Kumārasaṃbhava_1.1)

na punaḥ ----

sūtraṃ brāhmamuraḥsthale ---- , bhramarīvalgugītayaḥ taḍitkalilamākāśam iti

evaṃ tu śleṣo bhavati ----

brāhmaṃ sūtramuraḥsthale bhramarīmuñjugītayaḥ taḍijjaṭilamākāśam iti

//11//

mārgāvhedaḥ samatā // VKal_3,1.12 [*VKal_3,1.11] //

mārgasyābhedo mārgābhedaḥ samatā / yena mārgeṇopakramastasyātyāga ityarthaḥ / śloke prabandhe ceti pūrvoktamudāharaṇam / viparyayastu yathā ----

prasīda caṇḍi ! tyaja manyumañjasā janastavāyaṃ purataḥ kṛtāñjaliḥ /
kimarthamutkampitapīvarastanadvayaṃ tvayā luptavilāsamāsyate //

//12//

ārohāvarohakramaḥ samādhiḥ // VKal_3,1.13 [*VKal_3,1.12] //

ārohāvarohayoḥ krama ārohāvarohakramaḥ samādhiḥ parihāraḥ / ārohasyāvarohe sati parihāraḥ , avarohasya vārohe satīti / tatrārphapūrvako'varoho yathā ----

narāḥ śīlabhraṣṭā vyasana iva majjanti taravaḥ /

ārohasya kramo'varohasya ca krama ārohāvarohakramaḥ / krameṇārohaṇamavarohaṇaṃ ceti kecit / yathā ----

niveśaḥ svaḥsindhostuhinagirivīthīṣu jayati /

//13//

na pṛthak, ārohāvarohayorojaḥprasādarūpatvāt // VKal_3,1.14 [*VKal_3,1.13] //

na pṛthaksamādhirguṇaḥ ārohāvarohayorojaḥprasādarūpatvāt / pjorūpaścārohaḥ prasādarūpaścāvaroha iti //14//

na, asaṃpṛktatvāt // VKal_3,1.15 [*VKal_3,1.14] //

yaduktam ojaḥprasādarūpatvamārohāvarohayoḥ [k: iti] tanna / sampṛktatvāt[k: asampṛktatvāt] / sampṛktau khalvojaḥprasādau nadīveṇikāvad vahataḥ //15//

anaikāntyācca // VKal_3,1.16 [*VKal_3,1.15] //

na cāyamekāntaḥ / [k:niyamaḥ] yadojasyārohaḥ prasāde cāvarohaḥ //16//

ojaḥprasādayoḥ tīvrāvasthā, tāviti cedabhyupagamaḥ // VKal_3,1.17 [*VKal_3,1.16] //

ojaḥprasādayoḥ kvacidbhāge tīvrāvasthāyāmāroho'varohaścetyevaṃ[k: tīvrāvasthā / sā cāroho'varohākhyetyevaṃ] cenmanyase , abhyupagamaḥ ---- na vipratipattiḥ //17//

viśeṣāpekṣitvāttayoḥ // VKal_3,1.18 [*VKal_3,1.17] //
sa viśeṣo guṇāntarātmā //18//
ārohāvarohanimittaṃ samādhirākhyāyate // VKal_3,1.19 [*VKal_3,1.18] //
ārohāvarohagramaḥ samādhiriti gauṇyā vṛttyā vyākhyeyam //19//
kramavidhānārthaṃ vā // VKal_3,1.20 [*VKal_3,1.19] //

pṛthakkaraṇamiti / pāṭhadharmatvaṃ ca na sambhavatīti na pāṭhadharmāḥ sarvatrādṛṣṭeḥ(3-1-28) ityatra[k:ityevaṃ] vakṣyāmaḥ //20//

pṛthakpadatvaṃ mādhuryam // VKal_3,1.21 [*VKal_3,1.20] //

bandhasya pṛthakpadatvaṃ yat tanmādhuryam pṛthakpadāni yasya sa pṛthakpadaḥ / tasya bhāvaḥ pṛthakpadatvam / samāsadairdhyanivṛttiparaṃ caitat /

ajaraṭhatvaṃ saukumāryam // VKal_3,1.22 [*VKal_3,1.21] //

bandhasyājaraṭhatvamapāruṣyaṃ yat yat saukumāryam / pūrvoktamudāharaṇam / viparyayastu yathā ----

nidānaṃ nirdvaitaṃ priyajanasadṛktvavyavasitiḥ sudhāsekaploṣau phalamapi viruddhaṃ mama hṛdi /

//22//

vikaṭatvamudāratā // VKal_3,1.23 [*VKal_3,1.22] //

bandhasya vikaṭatvaṃ yadasāvudāratā / yasmin sati nṛtyantīva padānīti janasya varṇabhāvanā bhavati tadvikaṭatvam / līlāyamānatvamityarthaḥ / yathā ----

svacaraṇaviniviṣṭairnūpurairnartakīnāṃ jhaṇiti raṇitamāsīt tatra citraṃ kalaṃ ca /

na punaḥ ----

caraṇakamalalagnairnūpurairnartakīnāṃ raṇitamāsīnmañju citraṃ ca tatra /

//23//

arthavyaktihetutvamarthavyaktiḥ // VKal_3,1.24 [*VKal_3,1.23] //

yatra jhaṭityarthapratipattihetutvaṃ sa guṇo'rhavyaktiriti pūrvoktamudāharaṇam / pratyudāharaṇaṃ tu bhūyaḥ sulabhaṃ ca //24//

aujjvalyaṃ kāntiḥ // VKal_3,1.25 [*VKal_3,1.24] //

bandhasyojjvalatvaṃ nāma yadasau kāntiriti / yadabhāve purāṇacchāyetyucyate / yathā ----

kuraṅgīnetrālīstavakitavanālīparisaraḥ

viparyayastu bhūyānsukabhaśca / ślokāścātra bhavanti ----

padanyāsasya gāḍhatvaṃ vadantyojaḥ kavīśvarāḥ /
anenādhiṣṭhitāḥ prāyaḥ śābdāḥ śrotrarasāyanam //
ślathatvamojasā miśraṃ prasādaṃ ca pracakṣate /
anena na vinā satyaṃ svadate kāvyapaddhatiḥ //
yatraikapadavadbhāvaṃ padānāṃ bhūyasāmapi /
anālakṣitasandhīnāṃ sa śleṣaḥ paramo guṇaḥ //
pratipādaṃ pratiślokamekamārgaparigrahaḥ /
durbandho durvibhāvaśca samateti mato guṇāḥ //
ārohantyavarohanti krameṇa yatayo hi yat /
samādhirnāma sa guṇastena pūtā sarasvatī //
bandhe pṛthakpadatvaṃ ca mādhuryamuditaṃ budhaiḥ /
anena hi padantyāsāḥ kāmaṃ dhārāmadhucyutāḥ /
tathaiva vāgapi prājñaiḥ samastaguṇagumphitā //
bandhasy=ajaraṭhatvaṃ ca saukumāryamudāhṛtam /
etena varjinā vāco rūkṣatvānna śrutikṣamāḥ //
vikaṭatvaṃ ca bandhasya kathayanti hyudāratām /
vaicitryaṃ na prapadyante yayā śūnyāḥ padakramāḥ //
paścādiva gatirvācaḥ purastādiva vastunaḥ /
yatrārthavyaktihetutvāt sā'rthavyaktiḥ smṛto guṇaḥ //

aujjvalyaṃ kāntirityāhurguṇaṃ guṇaviśāradāḥ / purāṇavcitrasthānīyaṃ tena bandhyaṃ kavervacaḥ //

//25//

nāsantaḥ, sadvedyatvāt // VKal_3,1.26 [*VKal_3,1.25] //
na khalvete guṇā asantaḥ saṃvedyatvāt //26//

tadvidāṃ saṃvedyatve'pi bhrāntāḥ syurityāha ----

na bhrāntāḥ, niṣkampatvāt // VKal_3,1.27 [*VKal_3,1.26] //

na guṇā bhrāntāḥ / etadviṣayāyāḥ pravṛtterniṣkampatvāt //27//

na pāṭhadharmāḥ, sarvatrādṛṣṭeḥ // VKal_3,1.28 [*VKal_3,1.27] //

naite guṇāḥ pāṭhadharmāḥ / sarvatrādṛṣṭeḥ / yadi pāṭhadharmāḥ syustarhi viśeṣānapekṣāḥ santaḥ sarvatra dṛśyeran / na ca sarvatra dṛśyante / viśeṣāpekṣayā viśeṣāṇāṃ guṇatvād guṇābhyupagama eveti //28//

iti vāmanaviracitakāvyālaṇkārasūtravṛttau guṇavivecane tṛtīye'dhikaraṇe prathamo'dhyāyaḥ //3-1//

[iti śrīkāvyālaṅkārasūtravṛttau guṇavivecane tṛtīye'dhikaraṇe prathamo'dhyāyaḥ guṇālaṅkāravivekaḥ , śabdaguṇavivekaśca //3-1//]

atha tṛtīyādhikaraṇe dvitīyo'dhyāyaḥ

sampratyarthaguṇavivecanārthamāha ----

ta evārthaguṇāḥ // VKal_3,2.1 //
ta evaujaḥprabhṛtayo'rthaguṇāḥ //1//
arthasya prauḍhirojaḥ // VKal_3,2.2 //

arthasyābhidheyasya prauḍhiḥ prauḍhatvamojaḥ /

padārthe vākyavacanaṃ vākyārthe ca padābhidhā /
prauḍhitvyāsasamāsau ca sābhiprāyatvameva ca //

padārthe vākyavacanaṃ yathā (Raghuvaṃśa 2.75) ----

atha nayanasamutthaṃ jyotiratreriva dyauḥ /

atra candrapadavācye'rthe nayanasamutthaṃ jyotiratreḥ iti vākyaṃ prayuktam / padasamūhaśca vākyamabhipretam / anayā diśānyadapi draṣṭavyam / tadyathā ----

puraḥ pāṇḍucchāyaṃ tadanu kapilimnā kṛtapadaṃ tataḥ pākotsekādaruṇaguṇasaṃsargitavapuḥ / śanaiḥ śoṣārambhe sthapuṭanijaviṣkambhaviṣamaṃ vane vītāmo badaramarasatvaṃ kalayati //

nacaivamatiprasaṅgaḥ / kāvyaśobhākaratvasya / guṇasāmānyalakṣaṇasyāvasthitatvāt / vākyārthe padābhidhānanṃ yathā ----

divyeyaṃ na bhavati kiṃ tu mānuṣī

iti vaktavye nimiṣati ityāheti / asya vākyārthasya vyāsasamāsau / vyāso yathā ----

ayaṃ nānākāro bhavati sukhaduḥkhavyatikaraḥ sukhaṃ vā duḥkhaṃ vā na bhavati bhavatyeva ca tataḥ / punastasmādūrdhvaṃ bhavati sukhaduḥkhaṃ kimapi tat punastasmādūrdhvaṃ bhavati na ca duḥkhaṃ , na ca sukham //

samāso yathā (Kumārasaṃbhava_6.94)----

so'yaṃ samprati candraguptanayaścandraprakāśo yuvā /
jāto bhūpatirāśrayaḥ kṛtadhiyāṃ diṣṭyā kṛtārthaśramaḥ //

āśrayaḥ kṛtadhiyām ityasya ca subandhuṃ sācivyopakṣepaparatvāt sābhiprāyatvam / etena

rativigalitabandhe keśapāśe sukeśyā

ityatra sukeśyāḥ ityasya ca sābhiprāyatvaṃ vyākhyātam //2//

arthavaimalyaṃ prasādaḥ // VKal_3,2.3 //

arthasya vaimalyaṃ prayaujakamātraparigrahaḥ prasādaḥ / yathā ----

sarvaṇā kanyakā rūpayauvanārambhaśālinī

viapryayastu ----

upāstāṃ hasto me vimalamaṇikāñcīpadamidam

kāñcīpadam ityanaiva nitambasya lakṣitatvād viśeṣaṇasyāprayojakatvamiti //3//

ghaṭanā śleṣaḥ // VKal_3,2.4 //

kramakauṭikyānulvaṇatvopapattiyogo ghaṭaṇā / sa śleṣaḥ / yathā (Amaruśataka_16) ----

dṛṣṭvaikāsanasaṅgate priyatame paścādupetyādarā- dekasyā nayane nimīlya vihitakrīḍāsubandhacchalaḥ / īpadvakritakandharaḥ sapulakaḥ premollasanmānasā- mantarhāsalasatkapolaphalakāṃ dhūrto'parāṃ cumbati //

śūdrakādiraciteṣu prabandheṣvasya bhūyān prapañco dṛśyate //4//
avaiṣamyaṃ samatā // VKal_3,2.5 //

avaipamyaṃ prakramābhedaḥ samatā / kvacit kramo'pi bhidyate / yathā ----

cyutasumanasaḥ kundāḥ puṣpodgameṣvalasā drumā malayamarutaḥ sarpantīme viyuktadhṛticchidaḥ / atha ca savituḥ śītollāsaṃ lunanti marīcayo na ca jaraṭhatāmālambante klamodayadāyinīm //

ṛtusandhipratipādanapare'tra dvitīye pāde kramabhedo , malayamarutāmasādhāraṇatvāt / evaṃ dvitīyaḥ pādaḥ paṭhitavyaḥ ----

manasi ca giraṃ vadhvantīme kiranti na kokilāḥ /

iti //5//
sugamatvaṃ vā'vaiṣamyamiti // VKal_3,2.6 [k: not in sutra] //
sukhena gamyate jñāyata ityarthaḥ / yathā (Kumārasaṃbhava_1.1) ----

astyuttarasyāṃ diśi devatātmā ................ ityādi /

yathā vā ----

kā svidavaguṇṭhanavatī nātiparisphuṭaśarīralāvaṇyā /
madhye tapodhanānāṃ kisalayamiva pāṇḍupatrāṇām //
pratyudāharaṇaṃ sulabham //6//
arthadṛṣṭiḥ samādhiḥ // VKal_3,2.7 [*VKal_3,2.6] //

arthasya darśanaṃ dṛṣṭiḥ / samādhikāraṇatvāt samādhiḥ / avahitaṃ hi cittamarthān paśyati(1-3-17v) ityuktaṃ purastāt //7//

artho dvividhaḥ, ayoniranyacchāyāyonirvā // VKal_3,2.8 [*VKal_3,2.7] //

yasyārthasya darśanaṃ samādhiḥ so'rtho dvividhaḥ ---- ayoniranyacchāyāyonirveti / ayonirakāraṇaḥ / avadhānamātrakāraṇa ityarthaḥ / anyasya kāvyasya chāyānyacchāyā tadyonirvā / tadyathā ----

mā bhaiḥ śaśāṅka mama śīdhuni nāsti rāhuḥ khe rohiṇī vasati kātara kiṃ vimeṣi / prāyo vidagdhavanitānavasaṅgameṣu puṃsāṃ manaḥ pracalatīti kimatra citram //

pūrvasya ślokasyārtho'yoniḥ / dvitīyasya ca chāyāyoniriti //8//

artho vyaktaḥ sūkṣmaśca // VKal_3,2.9 [*VKal_3,2.8] //

yasyārthasya darśanaṃ samādhiriti , sa dvedhā vyaktaḥ sūkṣmaśca / vyaktaḥ sphuṭa udāhṛta eva //9//

sūkṣmaṃ vyākhyātumāha ----

sūkṣmo bhāvyo vāsanīyaśca // VKal_3,2.10 [*VKal_3,2.9] //

sūkṣmo dvedhā bhavato ---- bhāvyo, vāsanīyaśca / śīghranirūpaṇāgamyo bhāvyaḥ / ekāgratāprakarṣagamyo vāsanīya iti / bhāvyo yathā ----

anyonyasaṃvalitamāṃsaladantakānti sollāsamāviralasaṃvalitārdhatāram / līlāgṛhe pratikalaṃ kilikiñciteṣu vyāvartamānanayanaṃ mithunaṃ cakrāsti //

vāsanīyo yathā ----

avihitthavalitajadhanaṃ vivartitābhimukhakucataṭaṃ sthitvā /
avalokito'hamanayā dakṣiṇakarakalitahāralatam //

//10//

uktivaicitryaṃ mādhuryam // VKal_3,2.11 [*VKal_3,2.10] //

uktervaicitryaṃ yattanmādhuryamiti / yathā ----

rasavadamṛtaṃ , kaḥ sandeho madhūnyapi nānyathā madhuramadhikaṃ cūtasyāpi prasannarasaṃ phalam / sakṛdapi punarmadhyasthaḥ san rasāntaravijjano vadatu yadihānyat svādu syāt priyādaśanacchadāt //

//11//

apāruṣyaṃ saukumāryam // VKal_3,2.12 [*VKal_3,2.11] //

puruṣe'rthe apāruṣyaṃ saukumāryamiti / yathā mṛtaṃ , yaśaḥśeṣamityāhuḥ / ekākinaṃ devatādvitīyamiti / gacchati sādhayeti ca //12//

agrāmyatvamudāratā // VKal_3,2.13 [*VKal_3,2.12] //

grāmyatvaprasaṅge agtāmyatvamudāratā / yathā ----

tvamevaṃ saundaryā sa ca ruciratāyāṃ paricitaḥ kalānāṃ sīmānaṃ parimiha yuvāmeva bhajathaḥ / ayi dvandvaṃ diṣṭyā taditi subhage saṃvadati vā- mataḥ śeṣaṃ cet syājjittamiha tadānīṃ guṇitayā //

viparyayastu ----

svapiti yāvadayaṃ nikaṭe janaḥ svapimi tāvadahaṃ kimapaiti te /
iti nigadya śanairanumekhalaṃ mama karaṃ svakareṇa rurodha sā //

//13//

vastusvabhāvasphuṭatvamarthavyaktiḥ // VKal_3,2.14 [*VKal_3,2.13] //

vastūnāṃ bhāvānāṃ svabhāvasya sphuṭatvaṃ yadasāvarthavyaktiḥ / yathā ----

pṛṣṭeṣu śaṅkhaśakalacchaviṣu cchadānāṃ rājībhiraṅkitamalaktakalohinībhiḥ /
gorocanāharitababhruvahiḥpalāśamāmodate kumudamambhasi palvalasya //

yathā vā ----

prathamamalasaiḥ paryastāgraṃ sthitaṃ pṛthukesarai- rviralaviralairantaḥpatrairmanāṅmilitaṃ tataḥ / tadanu valanāmātraṃ kiñcid vyadhāyi vahirdalai- rmukulanavidhau vṛddhābjānāṃ babhūva kadarthanā //

//14//

dīptarasatvaṃ kāntiḥ // VKal_3,2.15 [*VKal_3,2.14] //

dīptā rasāḥ śṛṅgārādayo yasya sa dīptarasaḥ / tasya bhāvo dīpta rasatvaṃ kāntiḥ / yathā ----

preyān sāyamapākṛtaḥ saśapathaṃ pādānataḥ kāntayā dvitrāṇyeva padāni vāsabhavanāt yāvanna yātyūnmanāḥ / tāvat pratyuta pāṇisampuṭalasagnīvīnitambaṃ dhṛto dhāvitvaiva kṛtapraṇāmakamaho premṇo vicitrā gatiḥ //

evaṃ rasāntareṣvapyudāhāryam / atra ślokāḥ ----

guṇasphuṭatvasākalya kāvyapākaṃ pracakṣate /
cūtasya pariṇāmena sa cāyamupamīyate //
suptiṅsaṃskārasāraṃ yat kliṣṭavastuguṇaṃ bhavet /
kāvyaṃ vṛntākapākaṃ syājjupsante janāstataḥ //

guṇānāṃ daśatāmukto yasyārthastadapārthakam / dāḍimāni daśetyādi na vicārakṣamaṃ vacaḥ //

//15// iti//

iti śrīpaṇḍitavaravāmanaviracitakāvyālaṅkārasūtravṛttau guṇavivecane tṛtīye'dhikaraṇe dvitīyo'dhyāyaḥ /

samāptaṃ cedaṃ guṇavivecanaṃ tṛtīyamadhikaraṇam /

================================================================

atha caturthādhikaraṇe prathamo'dhyāyaḥ

guṇanirvartyā kāvyaśobhā / tasyāścātiśayahetavo'laṅkārāḥ / tannirūpaṇārthamālaṅkārikamadhikaraṇamārabhyate / tatra śabdālaṅkārāḥ / tatra śabdālaṅkārau dvau yamakānuprāsau krameṇa darśayitumāha ----

padamanaikārthamakṣaraṃ cāvṛttaṃ sthānaniyame yamakam // VKal_4,1.1 //

padamenekārthaṃ bhinnārthamekamanekaṃ vā tadvadakṣaranāvṛttaṃ sthānaniyame sati yamakam / svavṛttyā sajātīyena vā kārtsnyaikadeśābhyāmanekapādavyāptiḥ sthānaniyama iti / yāni tvekapādabhāgavṛttīni yamakāni dṛśyante teṣu ślokāntarasthasaṃsthānayamakāpekṣayaiva sthānaniyama iti //1//

sthānakathanārthamāha ----

pādāḥ pādasyaikasyānekasya cādimadhyāntabhāgāḥ sthānāni // VKal_4,1.2 //

pādaḥ , ekasya ca pādasyādimadhyāntabhāgāḥ , anekasya ca pādasya ta eva sthānāni / pādayamakaṃ yathā ----

asajjanavaco yasya kalikāmadhugarhitam /
tasya syādviṣataroḥ kalikāmadhugarhitam //

ekapādasthādimadhyāntayamakāni yathā ----

hanta hantararātīnāṃ dhīra dhīrarcitā tava /
kāmaṃ kāmandakīnītirasyā rasyā divāniśam //
vasuparāsu parāsumivojjhatīṣvavikalaṃ vikalaṅkaśaśiprabham /
priyatamaṃ yatamantumanīśvaraṃ rasikatā sikatāsviva tāsu kā //

sudṛśo rasarecakitaṃ cakitaṃ bhavatīkṣitamasti mitaṃ stimitam / api hāsalavastavakastava kastulayennanu kāmadhurāṃ madhurām //

pādayorādimadhyāntayamakāni yathā ----

bhramara ! drutapuṣpāṇi bhrama ratyau pivan madhu /
kā kundakusume prītiḥ kākuṃ dattvā virauṣi yat //

aṣyaśakyaṃ tayā dattaṃ duḥkhaṃ śakyantarātmani / vāṣyo vāhīkanārīṇāṃ vegavāhī kapolayoḥ //

sapadi kṛtapadastvadīkṣitena smitaśucinā smaratattvadīkṣitena /
bhavati vata janaḥ sacittad=aho na khalu mṛṣā kuta eva cittadāho //

ekāntarapādāntayamaka yathā ----

udvejayati bhūtāni tasya rājñaḥ kuśāsanam /
siṃhāsanaviyuktasya tasya kṣipraṃ kuśāsanam //

evametāntarapādādimadhyayamakānyūhyāni / samastapādāntayamakaṃ yathā ----

natonnatabhrūgativaddhalāsyāṃ vilokya tanvīṃ śaśipeśalāsyām /
manaḥ kimuttāmyasi cañcalāsyāṃ kṛtī smarājñaā yadi puṣkalāsyām //

evaṃ samastapādādimadhyayamakāni vyākhyātavyāni / anye ca saṅkarajātibhedāḥ sudhiyotprekṣyāḥ / akṣarayamakaṃ tvekākṣaramanekākṣaraṃ ca / ekākṣaraṃ yathā ----

nānākāreṇa kāntābhrūrārādhitamanoyuvā /
viviktena vilāsena tatakṣa hṛdayaṃ nṛṇām //

evaṃ sthānāntarayoge'pi draṣṭavyaḥ / sajāntīyanairantaryādasya prakarṣo bhavati / sa cāyaṃ hariprabodhe dṛśyate / yathā ----

vividhadhavavanā nāgagarddharddhanānā vivitatagaganānāmamajjajjanānā /
ruruśaśalalanā nāvavandhundhunānā mama hi hitatanānānanasvasvanānā //
anayā ca varṇayamakamālayā padayamakamālā vyākhyātā //2//
bhaṅgādutkarṣaḥ // VKal_4,1.3 //
utkṛṣṭaṃ khalu yamakaṃ bhaṅgādbhavati //3//
śṛṅkhalā parivartakaścūrṇamiti bhaṅgamārgaḥ // VKal_4,1.4 //
ete khalu śṛṅkhalādayo yamakabhaṅgānāṃ prakārā bhavanti //4//

tān krameṇa vyācaṣṭe ----

varṇavicchedacalanaṃ śṛṅkhalā // VKal_4,1.5 //

varṇānāṃ vicchedo varṇavicchedaḥ / tasya calanaṃ yat sā śṛṅkhalā / yathā ---- kālikāmadhuśabde kāmaśabdavicchede madhuśabdavicchede ca tasya calanam / li-ma-varṇayorvicchedāt //5//

saṅgavinivṛttau svarūpāpattiḥ parivartakaḥ // VKal_4,1.6 //

anyavarṇasaṃsargaḥ saṅgaḥ / tadvinivṛttau svarūpasyānyavarṇatiraskṛtasyāpattiḥ prāptiḥ parivartakaḥ / yathā ----

kalikāmadhu garhitam / ityatrārhitamiti padaṃ gakārasya vyañjanasya saṅgād garhitamityanyasya rūpamāpannam / tatra vyañjanasaṅge vinivṛtte svarūpamāpadyate ---- arhitamiti / anyavarṇasaṃkrameṇa bhinnarūpasya padasya tādrūpyavidhirayamiti tātparyārthaḥ / etenetarāvapi vyākhyātau //6//

piṇḍākṣarabhede svarūpalopaścūrṇam // VKal_4,1.7 //

piṇḍākṣarasya bhede sati padasya svarūpalopaścūrṇam / yathā ----

akhaṇḍavarṇavinyāsacalanaṃ śṛṅkhalāmalā /
anena khalu bhaṅgena yamakānāṃ vicitratā //
yadanyasaṅgamutsṛjya nepathyamiva nartakaḥ /
śabdasvarūpamārohet sa jñeyaḥ , parivartakaḥ //
piṇḍākṣarasya bhedena pūrvāparapadāśrayāt /
varṇayoḥ padalopo yaḥ sa bhaṅgaścūrṇasajñakaḥ //
aprāptacūrṇabhaṅgāni yathāsthānasthitānyapi /
alakānīva nātyarthaṃ yamakāni cakāsati //
vibhaktipariṇāmena yatra bhaṅgaḥ kvacidbhavet /
na tadicchanti yamakaṃ yamakkotkarṣakovidāḥ //
ārūḍhaṃ bhūyasā yattu padaṃ yamakabhūmikām /
dupyeccenna[k:dūpyeccenna] punastasya yuktānuprāsakalpanā //

vibhaktīnāṃ vibhaktatvaṃ saṃkhyāyāḥ kārakasya ca / āvṛttiḥ suptiṅantānāṃ mithaśca yamakādabhutam //

//7//

śeṣaḥ sarūpo'nuprāsaḥ // VKal_4,1.8 //

padamekārthamanekārtha ca sthānāniyataṃ tadvidhamakṣaraṃ ca śeṣaḥ / sarūpo'nyena prayuktena tulyarūpo'nuprāsaḥ / nanu śeṣo'nuprāsa ityetāvadeva sūtraṃ kasmānna kṛtam / āvṛttiśeṣo'nuprāsa ityeva hi vyākhyāsyate / satyam / siddhyatyevāvṛttiśeṣe , kintvavyāptiprasaṅgaḥ / viśeṣārtha ca sarūpagrahaṇam / kārtsnyenaivāvṛttiḥ / kārtsnyaikadeśābhyāṃ tu sārūpyamiti //8//

anulbaṇo varṇānuprāsaḥ śreyān // VKal_4,1.9 //

varṇānāmanuprāsaḥ sa khalvanulvaṇo līnaḥ śreyān / yathā ----

kvacinmasṛṇamāṃsalaṃ kvacidatīva tārāspadaṃ prasannasubhagaṃ muhuḥ svarataraṅgalīlāṅkitam / idaṃ hi tava vallakīraṇitanirgamairgumphitaṃ mano madayatīva me kimapi sādhu saṃgītakam //

ulvaṇastu na śreyān / yathā ----

vallībaddhordhvajūṭodbhaṭamaṭati raṭatkoṭikodaṇḍadaṇḍaḥ iti //9//

pādānuprāsaḥ pādayamakavat // VKal_4,1.10 //

ye pādayamakasya bhedāste pādānuprāsasyetyarthaḥ / teṣāmudāharaṇāni yathā ----

kavirājamavijñāya kutaḥ kāvyakriyādaraḥ /
kavirājaṃ ca vijñāya kutaḥ kāvyakriyādaraḥ //

ākhaṇḍayanti muharāmalakīphalāni / bālāni bālakapilocanapiṅgalāni //

vastrāyante nadīnāṃ sitakusumadharāḥ śakrasaṅkāśa ! kāśāḥ kāśābhā bhānti tāsāṃ navatulinagatāḥ śrīnadīhaṃsa haṃsāḥ / sābhāmbhodamuktaḥ sphuradamalarucirmedinī candracandra- ścandrāṅkaḥ śāradaste jayakṛdupagato vidviṣāṃ kālakālaḥ //

kuvalayadalaśyāmā meghā vihāya divaṃ gatāḥ kuvalayadalaśyāmo nidrāṃ vimuñcati keśavaḥ / kuvalayadalaśyāmā śyāmā latādya vijṛmbhate kuvalayadalaśyāmaṃ candro nabhaḥ pratigāhate //

evamanye'pi draṣṭavyāḥ //10//

iti śrīpaṇḍitavaravāmanaviracitāyāṃ kāvyālaṅkārasūtravṛttāvālaṅkārike caturthe'dhikaraṇe prathamo'dhyāyaḥ /

iti śabdā'laṅkāravicāraḥ /

atha caturthādhikaraṇe dvitīyo'dhyāyaḥ

sampratyarthālaṅkārāṇāṃ prastāvaḥ / tanmūlaṃ copameti saiva vicāryate ----

upamānenopameyasya guṇaleśataḥ sāmyamupamā // VKal_4,2.1 //

upamīyate sādṛśyamānīyate yenotkṛṣṭaguṇenānyattadupamānam / yadupamīyate nyūnaguṇaṃ tadupameyam / upamānenopameyasya guṇaleśataḥ sāmyaṃ yadasāvupameti / nanūpamānamityupameyamiti ca sambandhiśabdāvetau , tayorekataropādānenaivānyatarasiddhiriti / yathā uoamitaṃ vyāghrādibhiḥ sāmānyāprayoge ityatropamitagrahaṇameva kṛtaṃ , nopamānagrahaṇamiti / tadvadatrobhayagrahaṇaṃ na kartavyam / satyam / tat kṛtaṃ lokaprasiddhiparigrahārtham / yadevopameyamupamānañca lokaprasiddhaṃ tadeva parigṛhyate , netarat / na hi yathā mukhaṃ kamalamiva iti , tathā kumudamiva ityapi bhavati //1//

guṇabāhulyataśca kalpitā // VKal_4,2.2 //

guṇānāṃ bāhulyaṃ guṇabāhulyaṃ , tata upamānopameyayoḥ sāmyāt kalpitopamā / kavibhiḥ kalpitatvāt kalpitā / pūrvā tu laukikī / nanu kalpitāyā lokaprasiddhyabhāvāt kathamupamānopameyaniyamaḥ / guṇabāhukyasyotkarṣāpajarpakalpanābhyām / tadyathā ----

udgarbhahūṇataruṇīramaṇopamardabhugnonnatistananiveśanibhaṃ himāṃśoḥ /
bimbaṃ kaṭhoravisakāṇḍakaḍāragaurairviṣṇoḥ padaṃ prathamamagrakarairavyabakti //
sadyo muṇḍitamattahūṇacibukapraspaddhiṃ nāraṅgakam /
abhinavakuśasūcispardhi karṇe śirīṣam //

idānīṃ plakṣāṇāṃ jaraṭhadalaviśleṣacatura- stibhīnāmābaddhasphuritaśukacañcūpuṭanibham / tataḥ strīṇāṃ hanta kṣamamadharakāntiṃ tulayituṃ samantānniryāti sphuṭasubhagarāgaṃ kisalayam //

//2//

taddvaividhyam, padavākyārthavṛttibhedāt // VKal_4,2.3//*

tasyā upamāyā dvaividhyam / padavākyārthavṛttibhedāt / ekā padārthavṛttiḥ , anyā vākyārthavṛttiriti / padārthavṛttiryathā ----

haritatanuṣu babhrutvagvimuktāsu yāsāṃ kanakakaṇasadharmā mānmatho romabhedaḥ /

vākyārthavṛttiryathā ----

pāṇḍyo'yamaṃsārpitalambahāraḥ kḷptāṅgarāgo haricandanena /
ābhāti bālātaparaktasānuḥ sanirjharodgāra ivādrirājaḥ //

//3//

sā pūṇā luptā ca // VKal_4,2.4 //
sā upamā pūrṇā luptā ca bhavati //4//
guṇadyotakopamānopameyaśabdānāṃ sāmagrye pūrṇā // VKal_4,2.5 //

guṇādiśabdānāṃ sāmagrye sākalye pūrṇā / yathā ----

kamalamiva mukhaṃ manojñametat iti //5//

lope luptā // VKal_4,2.6 //

guṇādiśabdānāṃ vaikalye lope luptā / guṇaśabdalope yathā śaśīva rājā iti / dyotakaśabdalope yathā dūrvāśyāmeyam / ubhayalope yathā śaśīmukhī iti / upamānopameyalopastūpamāprapañce draṣṭavyaḥ //6//

stutinindātattvākhyāneṣu // VKal_4,2.7 //

stutau nindāyāṃ tattvākhyāne cāsyāḥ prayogaḥ / stutinindayoryathā

snigdhaṃ bahvatyamṛtakalpamaho kalatraṃ hālāhalaṃ viṣamivāpaguṇaṃ tadeva /

tattvākhyāne yathā ----

tāṃ rohiṇīṃ vijānīhi jyotipāmatra maṇḍale /
yastanvi ! tārakānyāsaḥ śakaṭākāramāśritaḥ //

//7//

hīnatvādhikatvaliṅgavacanabhedāsādṛśyāsaṃbhavāstaddoṣāḥ // VKal_4,2.8 //

tasyā upamāyā doṣā bhavanti / hīnatvamadhikatvaṃ liṅgabhedo vacanabhedo'sādṛśyamasambhava iti //8//

tān krameṇa vyākhyātumāha ----

jātipramāṇadharmanyūnatopamānasya hīnatvam // VKal_4,2.9 //

jātyā pramāṇena dharmeṇa copamānasya nyūnatā yā taddhīnatvamiti / jātinyūnatvarūpaṃ hīnatvaṃ yathā ----

cāṇḍālairiva yuṣmābhiḥ sāhasaṃ paramaṃ kṛtaṃ /

pramāṇanyūnatvarūpaṃ hīnatvaṃ yathā ----

vahnisphuliṅga iva bhānurayaṃ cakāsti /

upameyādupamānasya nyūnatvaṃ yat taddharmanyūnatvam / tadrūpaṃ hīnatvaṃ yathā ----

sa munirlāñchito mauñjyā kṛṣṇājinapaṭaṃ vahan /
vyarājannīlajīmūtabhāgāśliṣṭa ivāṃśumān //

atra mauñjīprativastu taḍinnāstyupamāna iti hīnatvam / na ca kṛṣṇājinapaṭamātrasyopameyatvaṃ yuktam / mauñjyā vyarthatvaprasaṅgāt / nanu nīlajīmūtagrahaṇenaiva taḍitpratipādyate / tanna / vyabhicārāt //9//

avyabhicāre tu bhavantī pratipattiḥ kena vāryate tadāha ----

dharmayorekanirdeśe'nyasya saṃvit, sāhacaryāt // VKal_4,2.10 //

dharmayorekasyāpi dharmasya nirdeśe'nyasya saṃvit pratipattirbhavati / kutaḥ / sāhacaryāt / sahacaritatvena prasiddhayoravaśyamekasya nirdeśe'nyasya pratipattirbhavati / tadyathā ----

nirvṛṣṭe'pi bahirdhane na viramantyantarjaradceśmano lūtātantutaticchido madhupṛṣatpiṅgāḥ payovindavaḥ / cūḍābarbarake nipatya kaṇikābhāvena jātāḥ śiśo- raṅgāsphālanabhagnanidragṛhiṇīcittavyathādāyinaḥ //

atra madhupṛṣatāṃ vṛttatvapiṅgatve sahacarite / tatra piṅgaśabdena piṅgatve pratipanne vṛttatvapratītirbhavati / etena kanakaphalakacaturasraṃ śreṇivimbam iti vyākhyātam / kanakaphalakasya gauratvacaturasratvayoḥ sāhacaryāccaturasratvaśrutyaica gauratvapratipattiriti / nanu ca yadi dharmanyūnatvamupamānasya doṣaḥ , kathamayaṃ prayogaḥ ----

sūryāśusambhīlitalocaneṣu dīneṣu padmānilanisadeṣu /
sādhvyaḥ svageheṣviva bhartṛhīnāḥ kekā vineśuḥ śikhināṃ mukheṣu //

atra bahutvamupameyadharmāṇāmupamānāt / na , viśiṣṭānāmeva mukhānāmupameyatvāt / tādṛśeṣveva kekāvināśasya sambhavāt //10//

tenādhikarvaṃ vyākhyātam // VKal_4,2.11 //

tena hīnatvenādhikatvaṃ vyākhyātam / jātipramāṇadharmādhikyamadhikatvamiti / jātyādhikyarūpamadhikatvaṃ yathā ----

viśantu viṣṭayaḥ śīghraṃ rudrā iva mahaujasaḥ /

pramāṇādhikyarūpaṃ yathā ----

pātālamiva nābhiste stanau kṣitidharopamau /
veṇīdaṇḍaḥ punarayaṃ kālindīpātasaṃnibhaḥ //

dharmādhikyarūpaṃ yathā ----

saraśmi cañcalaṃ cakraṃ dadhaddevo vyarājata /
savāḍavāgniḥ sāvartaḥ srotasāmiva nāyakaḥ //

savāḍavāgnirityasya [k:prativastunaḥ] upameye'bhāvād dharmādhikyamiti / anayordoṣayorviparyayākhyasya doṣasyāntarbhāvānna pṛthagupādānam / ata evāsmākaṃ mate ṣaḍ doṣā iti //11//

upamānopameyayorliṅgavyatyāso liṅgabhedaḥ // VKal_4,2.12 //

upamānasyopameyasya ca liṅgayorvyatyāso viparyayo liṅgabhedaḥ / yathā ----

sainyāni nadya iva jagmuranargalāni /

//12//

iṣṭaḥ puṃpuṃsakayoḥ prāyeṇa // VKal_4,2.13 //

punnapuṃsakayorupamānopameyayorliṅgabhedaḥ prāyeṇa bāhulyeneṣṭaḥ / yathā ---- candramiva mukhaṃ paśyati iti , induriva mukhaṃ bhāti evamprāyaṃ tu necchanti //13//

laukikyāṃ samāsābhihitāyāmupamāprapañce ca // VKal_4,2.14 //

laukikyāmupamāyāṃ samāsābhihitāyāmupamāyāmupamāprapañce ceṣṭo liṅgabhedaḥ prāyeṇeti / laukikyāṃ yathā ----

chāyeva sa tasyāḥ , puruṣa iva strī iti /

samāsābhihitāyāṃ yathā ----

bhujalatā nīlotpalasadṛśī iti /

upamāprapañce yathā ----

śuddhāntadurlabhamidaṃ vapurāśramavāsino yadi janasya /
dūrīkṛtāḥ khalu guṇairudyānalatā vanalatābhiḥ //
evamanyadapi prayogajātaṃ draṣṭavyam //14//
tena vacanabhedo vyākhyātaḥ // VKal_4,2.15 //

tena liṅgabhedena vacanabhedo vyākhyātaḥ / yathā ----

pāsyābhilocanaṃ tasyāḥ puṣpaṃ madhuliho yathā /

//15//

apratītaguṇasādṛśyamasādṛśyam // VKal_4,2.16 //

apratītaireva guṇairyat sādṛśyaṃ tadapratītaguṇāsādṛśyamasādṛśyam / yathā ----

grathnāmi kāvyaśaśinaṃ vitatārtharaśmim /

kāvyasya śaśinā saha yat sādṛśyaṃ tadapratītaireva guṇairiti / nanu ca arthānāṃ raśmitulyatve sati kāvyasya śaśitulyatvaṃ bhaviṣyati / naivam / kāvyasya śaśitulyatve siddhe'rthānāṃ raśmitulyatvaṃ siddhyati / na hyarthānāṃ ca kaścit sādṛśyahetuḥ pratīto guṇo'sti / tadevamitaretarāśrayadoṣo duruttara iti //16//

asādṛśyahatā hyupamā, tanniṣṭhāśca kavayaḥ // VKal_4,2.17 //

asādṛśyena hatā asādṛśyahatā upamā / tanniṣṭhā upamānaniṣṭhāśca kavaya iti //17//

upamānādhikyāttadapoha ityeke // VKal_4,2.18 //

upamānādhikyāt tasyāsādṛśyasyāpoha ityeke manyante / yathā ----

karpūrahāraharahāsasitaṃ yaśaste /

karpūrādibhirupamānairvahubhiḥ sādṛśyaṃ susthāpitaṃ bahvati / teṣāṃ śukguṇātirekāt //18//

na, apuṣṭārthatvāt // VKal_4,2.19 //

upamānādhikyāt tadapoha iti yuktaṃ , tanna / apuṣṭārthatvāt / ekasminnupamāne prayukte upamānāntaraprayogo na kañcidarthaviśeṣaṃ puṣṇāti / tena balasindhuḥ sindhuriva kṣubhitaḥ iti prayuktam / nanu sindhuśabdasya dviḥprayogātpaunaruktyam / na / arthaviśeṣāt balaṃ sindhuriva vaipulyād balasindhuḥ sindhuriva kṣubhita iti kṣobhasārūpyāt / tasmādarthabhedānna paunaruktyam / arthapuṣṭistu nāsti / sindhuriva kṣubhita ityanenaiva vaipulyaṃ pratipatsyate / uktaṃ hi (4-2-10) ---- dharmayorekanirdeśe'nyasya saṃvitsāhacaryāt //19//

anupapattirasaṃbhavaḥ // VKal_4,2.20 //

anupapattiranupapannatvamupamānasyāsambhavaḥ / yathā ----

cakāsti vadanasyāntaḥ smitacchāyāvikāsinaḥ /
unnidrasyāravindasya madhye mugdheva candrikā //

candrikāyāmunnidratvamaravindasyetyanupapattiḥ / nanvarthavirodho'yamastu / kimupamādoṣakalpanayā / na / upamāyām atiśayasyeṣṭatvāt //20//

kathaṃ tarhi doṣa ityata āha ----

na viruddho'tiśayaḥ // VKal_4,2.21 //

viruddhasyātiśayasya saṃgraho na kartavya iti asya sūtrasya tātparyārthaḥ / tānetān ṣaḍupamādoṣān jñātvā kaviḥ parityajet //21//

iti śrīkāvyālaṅkārasūtravṛttāvālaṅkārike caturthe'dhikaraṇe dvitīyo'dhyāyaḥ // upamāvicāra.ḥ //

atha caturthādhikaraṇe tṛtīyo'dhyāyaḥ

sampratyupamāprapañco vicāryate / kaḥ punarasāvityāha ----

prativastuprabhṛtirupamāprapañcaḥ // VKal_4,3.1 //

prativastu prabhṛtiryasya sa prativastuprabhṛtiḥ / upamāyāḥ prapañca upamāprapañca iti //1//

vākyārthopamāyāḥ prativastuno bhedaṃ darśayitumāha ----

upameyasyoktau samānavastunyāsaḥ prativastu // VKal_4,3.2 //

upameyasyārthaādvākyārthasyoktau satyāmiti / atra dvau vākyārthau / eko vākyārthopamāyāmiti bhedaḥ / tadyathā ----

devībhāvaṃ gamitā parivārapadaṃ kathaṃ bhajatyeṣā /
na khalu paribhogayogyaṃ daivatarūpāṅkitaṃ ratnam //

//2//

prativastunaḥ samāsokterbhedaṃ darśayitumāha ----

anuktau samāsoktiḥ // VKal_4,3.3 //

upameyasyānuktau samānavastunyāsaḥ samāsoktiḥ / saṃkṣepavacanāt samāsoktirityākhyā / yathā ----

ślādhyā dhvastādhvagaglāneḥ karīrasya marau sthitiḥ /
dhiṅ merau kalpavṛkṣāṇāmavyutpannārthināṃ śriyaḥ //

//3//

samāsokteraprastutapraśaṃsāyā bhedaṃ darśayitumāha ----

kiñciduktāvaprastutapraśaṃsā // VKal_4,3.4 //

upameyasya kiñcilliṅgamātreṇoktau samānavastunyāse aprastutapraśaṃsā / yathā ----

lāvaṇyasinduraparaiva hi kācaneyaṃ yatrotpalāni śaśinā saha saṃplavante / unmañjati dviradakumbhataṭī ca yatra yatrāpare kadalikāṇḍamṛṇāladaṇḍāḥ //

aorastutasyārthasya praśaṃsanamaprastutapraśaṃsā //4//

apahnutirapi tato bhinneti darśayitumāha ----

samena vastunānyāpalāpo'pahnutiḥ // VKal_4,3.5 //

sanena tulyena vastunā vākyārthenānyasya vākyārthasyāpalāpo nihnavo yastattvādhyāropaṇāyāsāvapahnutiḥ / yathā ----

na ketakīnāṃ vilasanti sūcayaḥ pravāsino hanta hasatyayaṃ vidhiḥ /
taḍillateyaṃ na cakāsti cañcalā puraḥ smarajyotiridaṃ vivartate //
vākyārthayostātparyāt tādrūpyamiti na rūpakam //5//

rūpakaṃ tu kīdṛśamityāha ----

upamānenopameyasya guṇasāmyāttattvāropo rūpakam // VKal_4,3.6 //

upamānenopameyasya guṇasāmyāttattvasyābhedasyāropaṇamāropo rūpakam / upamānopameyayorubhayorapi grahaṇaṃ laukikyāḥ kalpitāyāścopamāyāḥ prakṛkṣitvamatra yathā vijñāyeteti / yathā (Uttararāmacarita_1.39) ----

iyaṃ gehe lakṣmīriyamamṛtavartirnayanayo- rasāvasyāḥ sparśo vapuṣi vahulaścandanarasaḥ / ayaṃ kaṣṭhe vāhuḥ śiśiramasṛṇo mauktikasaraḥ kimasyā na preyo paramasahyastu virahaḥ //

mukhacandrādīnāṃ tūpamā / samāsānna candrādīnāṃ rūpakatvaṃ yuktamiti //6//

rūpakācchleṣasya bhedaṃ darśayitumāha ----

sa dharmeṣu tantraprayoge śleṣaḥ // VKal_4,3.7 //

upamānenopameyasya dharmeṣu guṇakriyāśabdarūpeṣu sa tattvāropaḥ / tantraprayoge tantreṇoccāraṇe sati śleṣaḥ / yathā ----

ākṛṣṭāmalamaṇḍalāgrarucayaḥ saṃnaddhakṣaḥsthalāḥ soṣmāṇo vraṇitā vipakṣahṛdayapronmāthinaḥ karkaśaḥ / udvṛttā guravaśca yasya śaminaḥ śyāmāyamānānanā yodhā vāravadhūstanāśca na daduḥ kṣobhaṃ sa vo'vyājjinaḥ //

//7//

yathā ca gauṇasyārthasyālaṅkāratvaṃ tathā lākṣaṇikasyāpīti darśayitumāha ----

sādṛśyāllakṣaṇā vakroktiḥ // VKal_4,3.8 //

bahuni hi nibandhanāni lakṣaṇāyām / tatra sādṛśyāllakṣaṇāvakroktirasāviti / yathā ----

unmimīla kamalaṃ sarasīnāṃ kairavaṃ ca na mimīla muhūrtāt /

atra netradharmāvunmīlanimīlane sādṛśyādvikāsasaṃkocau lakṣayataḥ /

iha ca nirantaranavamukulapulakitā harati mādhavī hṛdayam /
madayati ca kesarāṇāṃ pariṇatamadhugandhi niḥśvasitam //

atra ca niḥśvasitamiti parimalanirgamaṃ lakṣati /

saṃsthānena sphuratu subhagaḥ svarciṣā cumbatu dyām / ālasyamāliṅgati gātramasyāḥ / parimlānacchāyāmanuvadati dṛṣṭiḥ kamalinīm / pratyūṣeṣu sphuṭitakamalāmodamaitrīkapāyaḥ / ūrudvandvaṃ taruṇakadalīkāṇḍasabrahmacāri /

ityevamādiṣu lakṣaṇārtho nirūpyata iti lakṣaṇāyā jhaṭityarthapratipattikṣamatvaṃ rahasyamācakṣata iti /

asādṛśyanibandhanā tu lakṣaṇā na vakroktiḥ / yathā ----

jaraṭhakamalakandacchedagaurairmadhūkhaiḥ /

atra cchedaḥ sāmīpyād dravyaṃ lakṣayati / tasyaiva gauratvopapatteḥ //8//

rūpakavakroktibhyāmutprekṣāyā bhedaṃ darśayitumāha ----

atadrūpasyānyathādhyavasānamatiśayārthamutprekṣā // VKal_4,3.9 //

atadrūpasyātatsvabhāvasya / anyathā atatsvabhāvatayā / adhyavasānamadhyavasāyaḥ / na punaradhyāropo lakṣaṇā vā / atiśayārthamiti bhrāntijñānanivṛttyartham / sādṛśyādiyamutprekṣeti / enāṃ cevādiśabdā dyotayanti / yathā ----

sa vaḥ pāyādindurnavavisalatākoṭikuṭilaḥ smarāreryo mūrdhni jvalanakapiṣe bhāti nihitaḥ / sravanmandākinyāḥ pratidivasasiktena payasā kapālenonmuktaḥ sphaṭikadhavalenāṅkura iva //

//9//

utprekṣevaivātiśayoktiriti kecit / tannirāsārthamāha ----

saṃbhāvyadharmatadutkarṣakalpanātiśayoktiḥ // VKal_4,3.10 //

saṃbhāvyasya dharmasya tadutkarṣasya ca kalpanātiśayoktiḥ / yathā ----

ubhau yadi vyomni pṛthakpravāhāvākāśagaṅgāpayasaḥ pravāhau /
tenopamīyeta tamālanīlamāmuktamuktālatamasya vakṣaḥ //

yathā vā ----

malayajarasaviliptatanunavahāralatāvibhūṣitāḥ sitataradantapatrakṛtavaktraruco rucirāmalāṃśukāḥ / śaśabhṛti vitatadhāmni dhvalayati dharāmavibhāvyatāṃ gatāḥ priyavasatiṃ prayānti sukhameva nirastabhiyo'bhisārikāḥ //

//10//

yathā bhrāntijñānasyarūpotprekṣā tathā saṃśayajñānasvarūpaḥ saṃdeho'pīti darśayitumāha ----

upamānopameyasaṃśayaḥ saṃdehaḥ // VKal_4,3.11 //

upamānopameyayoratiśayārthaṃ yaḥ kriyate saṃśayaḥ sa saṃdehaḥ / yathā ----

idaṃ karṇotpalaṃ cakṣuridaṃ veti vilāsini /
na niścinoti hṛdayaṃ kintu dolāyate manaḥ //

//11//

saṃdehavadvirodho'pi prāptāvasara ityāha ----

viruddhābhāsatvaṃ virodhaḥ // VKal_4,3.12 //

arthasya viruddhasyevābhāsatvaṃ viruddhābhāsatvaṃ virodhaḥ / yathā ----

pītaṃ pānamidaṃ tvayādya dayite mattaṃ mamedaṃ manaḥ patrālī tava kuṅkumena racitā raktā vayaṃ mānini ! / tvaṃ tuṅgastanabhāramantharagatirgātreṣu me vepathu- stvanmadhye tanutā mamādhṛtiraho premṇo vicitrā gatiḥ //

yathā vā (amaru. 34)----

sā bālā vayamapragalbhavacasaḥ sā strī vayaṃ kātarāḥ sā pīnonnatimatpayodharayugaṃ dhatte sakhedā vayam / sākrāntā jaghanasthalena guruṇā gantuṃ na śaktā vayaṃ doṣairanyajanāśritairapaṭavo jātāḥ sma ityadbhutam //

//12//

virodhādvibhāvanāyā bhedaṃ darśayitumāha ----

kriyāpratiṣedhe prasiddhatatphalavyaktirvibhāvanā // VKal_4,3.13 //

kriyāyāḥ pratiṣedhe tasyā eva kriyāyāḥ phalasya prasiddhasya vyaktivibhāvanā / yathā ----

apyasajjanasāṅgatye na vasatyeva vaikṛtam /
akṣālitāviśuddheṣu hṛdayeṣu manīpiṇām //

//13//

viruddhaprasaṅgenānanvayaṃ darśayitumāha ----

ekasyopameyatvopamānatve'nanvayaḥ // VKal_4,3.14 //
ekasyaivārthasyopameyatvamupamānatvaṃ cānanvayaḥ / yathā (Hanumānnāṭaka_14-18)----
gaganaṃ gaganākāraṃ sāgaraḥ sāgaropamaḥ /
rāmarāvaṇayoryuddhaṃ rāmarāvaṇayoriva //
anyāsādṛśyametena pratipāditam //14//
krameṇopameyopamā // VKal_4,3.15 //

ekakasyaivārthasyopameyatvamupamānatvaṃ ca krameṇopameyopamā / yathā ----

khamiva jalaṃ jalamiva khaṃ haṃsa iva śaśī śaśīva haṃso'yam /
kumudākārāstārāstārākārāṇi kumudāni //

//15//

iyameva parivṛttirityeke tannirāsārthamāha ----

samavisadṛśābhyāṃ parivartanaṃ parivṛttiḥ // VKal_4,3.16 //

samena visadṛśena vārthena arthasya parivartanaṃ parivṛttiḥ / yathā ----

ādāya karṇakisalayamiyamasmai caraṇamaruṇamarpayati /
ubhayossadṛśavinimayādanyonyamavañcitaṃ manye //

yathā vā ----

vihāya sāhāramahāryaniścayā viloladṛṣṭiḥ praviluptacandanā /
babandha bālāruṇavabhru valkalaṃ payodharotsedhaviśīrṇasaṃhati //

//16//

upameyopamāyāḥ kramo bhinna iti darśayitumāha ----

upameyopamānānāṃ kramasaṃbandhaḥ kramaḥ // VKal_4,3.17 //

upameyānāmupamānānāṃ coddeśināmanuddeśināṃ ca kramasambandhaḥ kramaḥ / yathā ----

tasyāḥ prabandhalīlābhirālāpasmitadṛṣṭibhiḥ /
jīyante vallakīkundakusumendīvarasrajaḥ //

//17//

kramasambandhaprasaṅgena dīpakaṃ darśayitumāha ----

upamānopameyavākyeṣvekā kriyā dīpakam // VKal_4,3.18 //
upamānavākyepūpameyavācyeṣu caikā kriyā anupaṅgataḥ sambandhyamānā dīpakam //18//

tantrividham / ādimadhyāntavākyavṛttibhedāt // VKal_4,3.19//*

tat trividhaṃ bhavati / ādimadhyānteṣu vākyeṣu vṛtterbhedāt / yathā ----

bhūṣyante pramadavanāni bālapuṣpaiḥ , kāminyo madhumadamāṃsalairvilāsaiḥ /
brahmāṇaḥ śrutigaditaiḥ kriyākalāpai , rājāno viralitavairibhiḥ pratāpaiḥ //
bāṣpaḥ pathikakāntānāṃ jalaṃ jalamucāṃ muhuḥ /
vigalatyadhunā daṇḍayātrodyogo mahībhujām //

guruśuśrūṣayā vidyā madhugoṣṭhyā manobhavaḥ / udayena śaśāṅkasya payodhirabhivardhate //

//19//

dīpakavannidarśanamapi saṃkṣiptamityāha ----

kriyayaiva svatadarthānvayakhyāpanaṃ nidarśanam // VKal_4,3.20 //

kriyayaiva śuddhayā svasyātmanastadarthaḥ cānvayasya saṃbandhasya khyāpanaṃ saṃlulitahetudṛṣṭāntavibhāgadarśanānnidarśanam / yathā ----

atyuccayadādhyāsaḥ patanāyetyarthaśālināṃ śaṃsat /
āpāṇḍu patati patraṃ tayoridaṃ bandhamagrantheḥ //

patatīti kriyā / tasyāḥ svaṃ patanam / tadarthe'tyuccayadādhyāsaḥ patanāyeti śaṃsanam / tasya khyāyanamarthaśālināṃ śaṃsaditi //20//

idaṃ ca nārthāntaranyāsaḥ / sa hyanyathābhūtastamāha ----

uktisiddhyai vastuno'rthāntarasyaiva nyasanamarthāntaranyāsaḥ // VKal_4,3.21 //

uktasiddhyai uktasyārthasya siddhyartha vastuno vākyārthāntarasyaiva nyasanamarthāntaranyāsaḥ / vastugrahaṇādarthasya hetornyasanannārthāntaranyāsaḥ / yathā ---- iha nātidūragocaramasti saraḥ kamalasaugandhyāt iti / arthāntarasyaiveti vacanam , yatra heturvyāptigūḍhatvāt kathañcit pratīyate tatra yathā syāt / yadyat kṛtakaṃ tattadanityamityevamprāyeṣu māṃ bhūditi / udāharaṇam /

priyeṇa saṃgrathya vipakṣasannidhāvupāhitāṃ vakṣasi pīvarastanī /
srajaṃ na kācidvijahau jalāvilāṃ vasanti hi premṇi guṇā na vastuni //

//21//

arthāntaranyāsasya heturūpatvād , hetoścānvayavyatirekātmakatvānna pṛthagvyatireka iti kecit / tannirāsāthamāha ----

upameyasya guṇātirekatvaṃ vyatirekaḥ // VKal_4,3.22 //

upameyasya guṇātirekatvaṃ guṇādhikyaṃ yad arthādupamānāt sa vyatirekaḥ / yathā ----

satyaṃ hariṇaśāvākṣyāḥ prasannasubhagaṃ mukham /
samānaṃ śaśinaḥ kintu sa kalaṅkaviḍambitaḥ //

kaścittu gamyanānaguṇo vyatirekaḥ / yathā ----

kuvalayavanaṃ pratyākhyātaṃ navaṃ madhu ninditaṃ hasitamamṛtaṃ bhagnaṃ svādoḥ padaṃ rasasaṃvadaḥ / viṣamupahitaṃ cintāvyājānmanasyapi kāmināṃ caturalalitairlīlātantraistavārdhavilokitaiḥ //

//22//

vyatirekādviśeṣokterbhedaṃ darśayitumāha ----

ekaguṇahānikalpanāyāṃ sāmyadārḍhyaṃ viśeṣoktiḥ // VKal_4,3.23 //

ekasya guṇasya hāneḥ kalpanāyāṃ śeṣairguṇaissāmyaṃ yattasya dārḍhyaṃ viśeṣoktiḥ / rūpakaṃ cedaṃ prāyeṇeti / yathā (kumāra. 1-10) ----

bhavanti yatraupadhayo rajanyāmatailapūrāḥ suratapradīpāḥ / dyūtaṃ hi nāma puruṣasyā'siṃhāsanaṃ rājyam /(Mṛcchakaṭikā aṃ. 2) nidreyakamalā[k: iyaṃ hyakamalā] lakṣmīḥ / hastī hi jaṅgamaṃ durgam / iti /

atrāpi jaṅgamaśabdasya sthāvaratvanivṛttipādanatvādekaguṇahānikalpanaiva / etena ----

veśyā hi nāma mūrtimatyeva nikṛtiḥ / vyasanaṃ hi nāma socchvāsaṃ maraṇam / dvijo bhūmivṛhaspatiḥ /

ityevamādiṣvguṇahānikalpanā vyākhyātā //23//

vyatirekaviśeṣoktibhyāṃ vyājastutiṃ bhinnāṃ darśayitumāha ----

saṃbhāvyaviśiṣṭakarmākaraṇānnindāstotrārthā vyājastutiḥ // VKal_4,3.24 //

atyantaguṇādhiko viśiṣṭastasya ca karma viśiṣṭakarma , tasya sambhāvyasya kartuṃ śakyasyākaraṇānnindāviśiṣṭasāmyasampādanena stotrārthā vyājastutiḥ / yathā ----

babandha setuṃ giricakravālaorvibheda saptaikaśareṇa tālān /
evaṃvidhaṃ karma tatāna rāmastvayā kṛtaṃ tanna mudhaiva garvaḥ //

//24//

vyājastutervyājoktiṃ bhinnāṃ darśayitumāha ----

vyājasya satyasārūpyaṃ vyājoktiḥ // VKal_4,3.25 //

vyājasya cchadmanaḥ satyena sārūpyaṃ vyājoktiḥ / yāṃ māyoktirityāhuḥ / yathā ----

śaraccandrāṃ'sugaureṇa vātāviddhena bhāmini /
kāśapuṣpalavenedaṃ sāśrupātaṃ mukhaṃ kṛtam //

//25//

vyājastuteḥ pṛthak tulyayogitetyāha ----

viśiṣṭena sāmyārthamekakālakriyāyogastulyayogitā // VKal_4,3.26 //

viśiṣṭena nyūnasya sāmyarthamekakālāyāṃ kriyāyāṃ yogastulyayogitā / yathā ----

jalanidhiraśanāmimāṃ dharitrīṃ vahati bhujaṅgavibhrbhavadbhujaśca /

//26//

upamānākṣepaścākṣepaḥ // VKal_4,3.27 //

upamānasya kṣepaḥ pratiṣedha upamānākṣepaḥ / tulyakāryārthasya nairarthakyavivakṣāyām / yathā ----

tasyāścenmukhamasti saumyasubhagaṃ kiṃ pārvaṇenendunā saundaryasya padaṃ dṛśau ca yadi cet kiṃ nāma nīlotpalaiḥ / kiṃ vā komalakāntibhiḥ kisalayaiḥ satyeva tatrādhare hā dhātuḥ punaruktavasturacanārambheṣvapūrvo grahaḥ //

upamānasyākṣepataḥ pratipattirityapi sūtrārthaḥ / yathā ----

aindraṃ dhanuḥ pāṇḍupayodhareṇa śaraddadhānaārdranakhakṣatābham /
pras|adayantī sakalaṅkaminduṃ tāpaṃ raverabhyadhikaṃ cakāra //
atra śaradveśyeva , induṃ nāyakamiva , raveḥ pratināyakasyevetyupamānāni ganyanta iti //27//

tulyayogitāyāḥ sahokterbhedanāha ----

vastudvayakriyayostulyakālayorekapadābhidhānaṃ sahoktiḥ // VKal_4,3.28 //

vastudvasya kriyayostulyakālayorekena padenābhidhānaṃ sahārthaśabdasāmarthyāt sahoktiḥ / yathā ----

astaṃ bhāsvān prayātaḥ saha ripubhirayaṃ saṃhriyantāṃ balāni /
atrārthayornyūnatvaviśiṣṭatve na sta iti neyaṃ tulyayogiteti //

//28//

samāhitamekamavaśiṣyate / tallakṣaṇārthamāha ----

yatsādṛśyaṃ tatsaṃpattiḥ samāhitam // VKal_4,3.29 //

yasya vastunaḥ sādṛśyaṃ gṛhyate tasya vastunaḥ sampattiḥ samāhitam / yathā ----

tanvī Meghajalārdravalkalatayā dhautādharevāśrubhiḥ śūnyevābharaṇaiḥ svakālavirahādviśrāntapuṣpodgamā / cintāmohamivāsthitā madhulihāṃ śabdairvinā lakṣyate caṇḍī māmavadhūya pādapatitaṃ jātānutāpeva sā //

atra purūravaso latāyāmurvaśyāḥ sādṛśyaṃ gṛhṇataḥ saiva latorvaśī saṃpanneti //29//

ete cālaṅkārāḥ śuddhā miśrāśca prayoktavyā iti viśiṣṭānām alaṅkārāṇāṃ miśratvaṃ saṃsṛṣṭirityāha ----

alaṅkārasyālaṅkārayonitvaṃ saṃsṛṣṭiḥ // VKal_4,3.30 //

alaṅkārasyālaṅkārayonitvaṃ yadasau saṃsṛṣṭiriti / saṃsargaḥ sambandha iti //30//

tadbhedāvupamārūpakotprekṣāvayavau // VKal_4,3.31 //
tasyāḥ saṃsṛṣṭerbhedāvupamārūpakaṃ cotprekṣāvayavaśceti //31//
upamājanyaṃ rūpakamupamārūpakam // VKal_4,3.32 //

spaṣṭam / yathā ----

niravadhi ca nirāśrayaṃ ca yasya sthitamanivartitakautukaprapañcam /
prathama iva bhavān sa kūrmamūrtirjayati caturdaśalokavallikandaḥ //

evaṃ rajanipuramdhrilodhratilakaḥ [k: śaśī] ityevamādayastadbhedā draṣṭavyāḥ //32//

utprekṣāheturutprekṣāvayavaḥ // VKal_4,3.33 //

utprekṣāyā heturutprekṣāvayavaḥ / avayavaśabdo hyārambhakaṃ lakṣayati / yathā ----

aṅgulībhiriva keśasaścayaṃ sannigṛhya timiraṃ marīcibhiḥ /
kuṅmalīkṛtasarojalocanaṃ cumbatīva rajanīmukhaṃ śaśī //
ebhirnidarśanaiḥ svīyaiḥ parakīyaiśca puṣkalaiḥ /
śabdavaicitryagarbheyamupamaiva prapañcitā //

alaṅkāraikadeśā ye matāḥ saubhāgyabhāginaḥ / te'pyalaṅkāradeśīyā yojanīyāḥ kavīśvaraiḥ //

//33//

iti śrīkāvyālaṅkārasūtravṛttāvālaṅkārike caturthe'dhikaraṇe tṛtīyodhyāyaḥ / samāptaṃ cedamālañkārikaṃ caturthamadhikaraṇam /

================================================================

atha pañcamo'dhikaraṇe prathamo'dhyāyaḥ

samprati kāvyasamayaṃ śabdaśuddhiṃ ca darśayituṃ prāyogikākhyamadhikaraṇamārabhyate / tatra kāvyasamayastāvaducyate /

naikaṃ padaṃ dviḥ prayojyaṃ prāyeṇa // VKal_5,1.1 //

ekaṃ padaṃ na dviḥ prayojyaṃ prāyeṇa bāhulyena / yathā ---- payodapayodaiti / kiñcidivādipadaṃ dvirapi prayoktavyamiti / yathā ---- santaḥ santaḥ khalāḥ khalāḥ

//1//

nityā saṃhitaikapadavatpādeṣvardhāntavarjam // VKal_5,1.2 //

nityaṃ saṃhitāpādeṣvekapadavadekasminniva pade / tatra hi nityāsaṃhitetyānnāyaḥ / yathā ---- sa,nhitaikapade nityā dhātūpasargayoḥiti / ardhāntavarjamardhāntaṃ varjayitvā //2//

na pādāntalaghorgurutvaṃ ca sarvatra // VKal_5,1.3 //

pādāntalaghorgurutvaṃ prayoktavyam / na sarvatra , na sarvasmin vṛtta iti / yathā ----

yāsāṃ balirbhavati madgṛhadehalīnāṃ haṃsaiśca sārasagaṇaiśca viluptapūrvaḥ / tāsveva pūrvabalirūḍhayavāṅkurāsu bījāñjaliḥ patati kīṭamukhāvalīḍhaḥ //

evaṃprāyeṣveva vṛtteṣviti / na punaḥ ----

varūthinīnāṃ rajasi prasarpati samastamāsīdvinimīlitaṃ jagat /

ityādiṣu / cakāro'rdhāntavarjamityasyānukarpaṇārthaḥ //3//

na gādye samāptaprāyaṃ vṛttam, anyatrodgatādibhyaḥ saṃvādāt // VKal_5,1.4 //

gadye samāptaprāyaṃ vṛttaṃ na vidheyam / śobhābhrāṃśat / anyatrodgatādibhyo viṣamavṛttebhyaḥ saṃvādād gadyeneti //4//

na pādādau khalvādayaḥ // VKal_5,1.5 //

pādādau khalvādayaḥ śabdā na prayojyāḥ / ādiśabdaḥ prakārārthaḥ / yeṣāmādau prayogo na śloṣyati te gṛhyante / na punarvatahetaprabhṛtayaḥ //5//

nārdhe kiñcitsamāptaṃ vākyam // VKal_5,1.6 //

vṛttasyārthe kiñcidasamāptaprāyaṃ na prayoktavyam / yathā ----

jayanti tāṇḍave śambhorbhaṅgurāṅgulikoṭayaḥ /
karāḥ kṛṣṇasya ca bhujāścakrāṃśukapiśatviṣaḥ //

//6//

na karmadhārayo bahuvrīhipratipattikaraḥ // VKal_5,1.7 //

bahubrīhipratipattiṃ karoti yaḥ karmadhārayaḥ sa na prayoktavyaḥ / yathā ----

adhyāsitaścāsau taruścādhyāsitataruḥ iti //7//

tena viparyayo vyākhyātaḥ // VKal_5,1.8 //

bahuvrīhirapi akrmadhārayapratipattikaro na prayoktavyaḥ / yathā ----

vīrāḥ puruṣā yasya sa vīrapuruṣaḥ / kalo ravo yasya sa kalaravaḥ / iti //8//

saṃbhāvyaniṣedhanivartane dvau pratiṣedhau // VKal_5,1.9 //

sambhāvyasya niṣedhasya nivartane svau pratiṣedhau prayoktavyau yathā ----

samaramūrdhani yena tarasvinā na na jito vijayī tridaśeśvaraḥ /
sa khalu tāpasabāṇaparamparākavalitakṣatajaḥ kṣitimāśritaḥ //

//9//

viśeṣaṇamātraprayogo viśeṣyapratipattau // VKal_5,1.10 //
viśeṣyasya pratipattau jātāyāṃ viśeṣaṇamātrasyaiva prayogaḥ / yathā (Raghuvaṃśa 3.9) ----

nidhānagarbhāmiva sāgarāmbarām

atra hi pṛthivyā viśeṣaṇamātrameva prayuktam / etena

kruddhasya tasyātha purāmarāterlalāṭapaṭṭādudagādudaiciḥ / girestaḍitvāniva tāvaduccakairjavena pīṭhādudatiṣṭhadacyutaḥ /

ityādayo [k: prayogā] vyākhyātāḥ //10//
sarvanāmnānusaṃdhirvṛtticchannasya // VKal_5,1.11 //

sarvanāmnānusandhiranusandhānaṃ pratyavamarśaḥ / vṛtticchannasya vṛttau samāse channasya guṇībhūtasya / yathā ----

tavāpi nīlotpalapatracakṣuṣo mukhasya tadreṇusamānagandhinaḥ / iti //11//

saṃbandhasaṃbandhe'pi ṣaṣṭhī kvacit // VKal_5,1.12 //

sambandhena sanbandhaḥ sambandhasambandhastasmin ṣaṣṭhī prayojyā kvacit , na sarvatreti / yathā kamalasya kandaḥ iti / kamalena saṃbaddhā kamalinī tasyā kandaḥ iti sambandhaḥ / tena kadalīkāṇḍādayo vyākhyātāḥ //12//

atiprayuktaṃ deśabhāṣāpadam // VKal_5,1.13 //

atīva kavibhiḥ prayuktaṃ deśabhāṣāpadaṃ prayojyam / yathā ----

yoṣidityabhilalāṣa na hālām ityatra hālā iti deśabhāṣāpadam / anatiprayuktaṃ tu na prayojyam / yathā ----

kaṅkelīkānanālīraviralavilasatpallavā nartayantaḥ ityatra kaṅkelīpadam //13//

liṅgādhyāhārau // VKal_5,1.14 //

liṅgaṃ cādhyāhāraśca liṅgādhyāhārāvatiprayuktau prayojyāviti / yathā ----

vatse ! mā bahu niḥśvasīḥ kuru surāgaṇḍūpamekaṃ śanaiḥ ityādiṣu gaṇḍūṣaśabdaḥ puṃsi bhūyasā prayukto , na striyām āmnāto'pi strītvaṃ / adhyāhāro yathā ----

mā bhavantamanalaḥ pavano vā vāraṇo madakalaḥ paraśurvā /
vāhinījalabharaḥ kuliśaṃ vā svasti te'stu latayā saha vṛkṣa ! //

atra hi adhākṣīt[k: dhākṣīt] ityādīnāmadhyāhāro'nvayaprayuktaḥ //14//

lakṣaṇāśabdāśca // VKal_5,1.15 //

lakṣaṇāśabdāścātiprayuktāḥ prayojyāḥ / yathā dvirepharodaraśabdau bhramaracakravākārthau lakṣaṇāparau / anatiprayuktāśca na prayojyāḥ / yathā ---- dvikaḥ kāka iti //15//

na tadbāhulyamekatra // VKal_5,1.16 //

teṣāṃ lakṣaṇāśabdānāṃ bāhulyamekasmin vākye na prayojyam / śakyate hyekasyāvācakasya vācakavadbhāvaḥ kartuṃ , na bahūnāmiti //16//

stanādīnāṃ dvitvāviṣṭā jātiḥ prāyeṇa // VKal_5,1.17 //

stanādīnāṃ dvitvāviṣṭā dvitvādhyāsitā jātiḥ prāyeṇa bāhulyene ti / yathā ---- strīṇāṃ cakṣuḥ iti /

atha kathaṃ dvitvāviṣṭatvaṃ jāteḥ ? / taddhi dravye , na jātau / atadrūpatvājjāteḥ / na doṣaḥ ; tadatadrūpatvājjāteḥ[k: tadrūpatvājjāteḥ] / kathaṃ tadatadrūpatvaṃ[k: tadrūpatvaṃ] jāteḥ ? / taddhi jaiminīyā jānanti[k: jainā jānānti] / vayaṃ tu lakṣyasiddhau siddhaparamatāmuvādinaḥ / na caivamatiprasaṅgaḥ / lakṣyānusāritvānnyāyasyeti / evamanyāpi vyavasthohyā //17//

iti śrīkāvyālaṅkārasūtravṛttau prāyogike pañcame'dhikaraṇe prathamo'dhyāyaḥ / kāvyasamayaḥ //5-1//

pañcamādhikaraṇe dvitīyo'dhyāyaḥ

sāmprataṃ śabdaśuddhirucyate ----

rudrāvityekaśeṣo'nveṣyaḥ // VKal_5,2.1 //

rudau ityatra prayoge ekaśeṣo7nveṣyo'nveṣaṇīyaḥ / rudraśca rudrāṇī ceti pumānstriyā(Pā_1,2.67) ityekaśeṣaḥ / sa ca na prāpnoti / tatra hi , tallakṣaṇaścedeva viśeṣaḥ ityanuvartata iti tatraivakārakaraṇāt strīpuṃsakṛta eva viśeṣo bhavatīti vyavasthitam / atra tu puṃyogādākhyāyām(Pā_4,1.48) iti viśeṣāntaramapyastīti / etena indrau bhavau śarvau ityādayaḥ prayogāḥ pratyuktāḥ //1//

miliklabikṣapiprabhṛtīnāṃ dhātutvam, dhātuguṇasyāsamāpteḥ // VKal_5,2.2 //

milati viklavati kṣapayatītyādayaḥ prayogāḥ / tatra , mili-klabi-kṣapi-prabhṛtīnāṃ kathaṃ dhātutvam ? / gaṇapāṭhād guṇapaṭhitānāmeva dhātusaṃjñāvidhānāt / tratrāha ---- dhātugaṇasyāparisamāpteḥ / vardhate dhātugaṇaḥ iti hi śabdavida ācakṣate / tenaiṣāṃ gaṇapāṭho'numataḥ / śiṣṭaprayogāditi //2//

valerātmanepadamanityam, jñāpakāt // VKal_5,2.3 //

valeranudāttettvādātmanepade yat tadanityaṃ dṛśyate ---- lajjālolaṃ valantī ityādiorayogeṣu / tat lathamityāha ---- jñāyakāt //3//

kiṃ punastajjñāpakamata āha [k:kiṃ punastajjñāpakam ?] ----

cakṣiṅo dvayanubandhakaraṇam // VKal_5,2.4 [k: not in sutra] //

cakṣiṅ ikāreṇaivānudāttena siddhamātmanepadasyānityatvajñāpanārtham / [k: siddhātmanepadam ; kimarthaṃ ṅitkaraṇam ? tatkriyate anudāttanimittasyātmanepadasyānityatvajñāpanārtham /]

etena , vedi-bhartsi-tarji-prabhṛtayo vyākhyātāḥ / āvedayati-bhartsayati- tarjayatītyādīnāṃ prayogāṇāṃ darśanāt / anyatrāpyanudāttanibandhanasyātmanepadasyānityatyaṃ jñāpakena draṣṭavyamiti //4//

kṣīyata iti karmakartari // VKal_5,2.5 [*VKal_5,2.4] //

kṣīyatī iti prayogo dṛśyate , sa karmakartari draṣṭavyaḥ / kṣīyateranātmanepaditvāt //5//

khidyata iti ca // VKal_5,2.6 [*VKal_5,2.5] //

khidyata iti ca prayogo dṛśyate , so'karmakartaryeva draṣṭavyā , na kartari / adaivādikatvāt khideḥ //6//

mārgerātmaepadamalakṣma // VKal_5,2.7 [*VKal_5,2.6] //

curādau mārga anvepaṇe iti paṭhyate / ā dhṛṣādvā iti vikalpitaṇickastasyādyadātmanepadaṃ dṛśyate ---- mārgantāṃ dehabhāramiti , tadalakṣma alakṣaṇam / parasmaipaditvānmārgeḥ / tathā ca śiṣṭaprayogaḥ ----

karakisalayaṃ dhūtvā dhūtvā vimārgati vāsasī

//7//

lolamānādayaścānaśi // VKal_5,2.8 [*VKal_5,2.7] //

lolamāno vellamāna ityādayaścānaśi draṣṭavyāḥ / śānacastvabhāvaḥ , parasmaipaditvāddhātūnāmiti //8//

labhergatyarthatvāṇṇicyaṇau kartuḥ karmatvākarmatve // VKal_5,2.9 [*VKal_5,2.8] //

astyayaṃ labhiryaḥ prāptyupasarjanāṃ gatimāha ---- asti ca [k: yo] gatyupasarjanāṃ prāptimāheti / atra pūrvasminpakṣe gatyarthatvāllabherṇicyaṇau yaḥ kartā tasya gatyādisūtreṇa karmasaṃjñā / yathā ---- dīrghikāsu kumudāni vikāsaṃ lambhayanti śiśirāḥ śaśibhāsaḥ /

dvitīyapakṣe tu gatyarthātvābhāvāllabherṇicyaṇau karturna karmasaṃjñā / yathā ----

sitaṃ sitimnā sutarāṃ munervapurvisāribhiḥ saudhamivātha lambhayan /
dvijāvalivyājaniśākarāṃśubhiḥ śucismitāṃ vācamavocadacyutaḥ //

//9//

te-me-śabdau nipāteṣu // VKal_5,2.10 [*VKal_5,2.9] //

tvayā mayetyasminnarthe te me śabdau nipāteṣu draṣṭavyau / yathā ----

śrutaṃ te vacanaṃ tasya , vedānadhīta iti nādhigataṃ purā me /

//10//

tiraskṛta iti paribhūte, antardhyupacārāt // VKal_5,2.11 [*VKal_5,2.10] //

tiraskṛta iti śabdaḥ paribhūte dṛśyate / rājñā tiraskṛtaḥ iti / sa ca na prāpnoti / tiraḥśabdasya hi , tiro'ntardhau ityantardhau gatisaṃjñā / tasyāṃ ca satyāṃ , tiraso'nyatarasyām(Pā_8,3.42) iti sakāraḥ / tat kathaṃ tiraskṛta iti paribhūte ? , āha ---- antardhyupacārāditi / paribhūto hyantarhitavadbhavati / mukhyastu prayogo yathā ----

lāvaṇyaprasaratiraskṛtāṅgalekhām iti /

//11//

naikaśabdaḥ, supsupeti samāsāt // VKal_5,2.12 [*VKal_5,2.11] //

araṇyānīsthānaṃ phalanamitanaikadrumamidam

ityādiṣu naikaśabdo dṛśyate , sa ca na siddhyati / nañsamāse hi nalopo nañ(Pā_6,3.63) iti nalope , tasmānnuḍaci(Pā_6,3.74) iti nuḍāgame satyanekamiti rūpaṃ syāt / niranubandhasya naśabdasya samāse lakṣaṇaṃ nāsti / tat kathaṃ naikaśabda ityāha ---- supsupeti samātāt //12//

madhupipāsuprabhṛtīnāṃ samāso gamigāmyādiṣu pāṭhāt // VKal_5,2.13 [*VKal_5,2.12] //

madhupipāsumadhuvratasevitaṃ mukulajālamajṛmbhata vīrudhām

ityādiṣu madhupipāsuprabhṛtīnāṃ samāso gamigāmyādiṣu pipāsuprabhṛtīnāṃ pāṭhāt / śritādiṣu gamigāmyādīnām iti dvitīyāsamāsalakṣaṇaṃ darśayati //13//

trivalīśabdaḥ siddhaḥ saṃjñā cet // VKal_5,2.14 [*VKal_5,2.13] //

trivalīśabdaḥ siddho yadi saṃjñā / diksakhye sa.ñjñāyām(Pā_2,1.50) iti saṃjñāyāmeva samāsavidhānāt //14//

bimbādhara iti vṛttau madhyamapadalopinyām // VKal_5,2.15 [*VKal_5,2.14] //

bimbādharaḥ pīyate iti prayogo dṛśyate , sa ca na yuktaḥ / adharabimba iti bhavitavyam / upamitaṃ vyāghrādibhiḥ ...... (Pā_2,1.56) iti samāse sati / tatkathaṃ bimbādhara ityatrāha ---- vṛttau madhyamapadalopinyāṃ śākapārthivāditvātsamāse madhyamapadalopini samāse sati bimbākāro'dharo bimbādhara iti / tena bimboṣṭhaśabdo'pi vyākhyātaḥ / atrāpi pūrvavadvṛttiḥ / śiṣṭaprayogeṣu caiṣa vidhiḥ / tena nātiprasaṅgaḥ //15//

āmūlalolādiṣu vṛttirvispaṣṭapaṭuvat // VKal_5,2.16 [*VKal_5,2.15] //

āmūlalolam, āmūlasaralam ityādiṣu vṛttirvispaṣṭapaṭuvat / mayūravyaṃsakāditvāt //16//

na dhānyaṣaṣṭhādiṣu ṣaṣṭhīsamāsapratiṣedhaḥ, pūraṇena taddhitāntatvāt // VKal_5,2.17 [*VKal_5,2.16] //

dhānyapaṣṭam , tānyucchaṣaṣṭāṅkitasaikatāni ityādiṣu na ṣaṣṭīsamāsapratiṣedhaḥ / pūraṇena pūraṇapratyayāntenānyataddhitāntatvāt / ṣaṣṭo bhāgaḥ ṣaṣṭa iti / pūraṇādbhāge tīyādan(Pā_5,3.48) , ṣaṣṭāṣaṣṭamābhyāṃ(Pā_5,3.50) ityanvidhānāt //17//

patrapītimādiṣu guṇavacanena // VKal_5,2.18 [*VKal_5,2.17] //

patrapītimā , pakṣmālīpiṅgalimā ityādiṣu ṣaṣṭīsamāsaprati.ṣedho guṇavacanena prāpto , vāliśyāttu na kṛtaḥ //18//

avarjyo bahuvrīhirvyadhikaraṇo janmādyuttarapadaḥ // VKal_5,2.19 [*VKal_5,2.18] //

avarjyo na varjanīyo vyadhikaraṇe bahuvrīhiḥ / janmādyuttarapadaṃ yasya sa janmādyuttarapadaḥ / yathā ----

sacchāstrajanmā hi vivekalābhaḥ , kāntavṛttayaḥ prāṇāḥ iti /

//19//

hastāgrāgrahastādayo guṇaguṇinorbhedābhedāt // VKal_5,2.20 [*VKal_5,2.19] //

hastāgram agrahastaḥ , puṣpāgram , agrapuṣpamityādayaḥ prayogāḥ katham ? āhitāgnyādiṣvapāṭhāt / pāṭhe vā tadaniyamaḥ syāt / āha ---- guṇaguṇinorbhedābhedāt / tatra bhedād , hastāgrādayaḥ / abhedādagrahastādayaḥ //20//

pūrvanipāte'pabhraṃśo rakṣyaḥ // VKal_5,2.21 [*VKal_5,2.20] //

kāṣṭhatṛṇaṃ tṛṇakāṣṭhamiti yadṛcchayā pūrvanipātaṃ kurvanti / tatrāpabhraṃśo lakṣyaḥ pariharaṇīyaḥ / anityatvajñāpanantu na sarvaviṣayamiti //21//

nipātenāpyabhihite karmaṇi na karmavibhaktiḥ, parigaṇanasya prāyikatvāt // VKal_5,2.22 [*VKal_5,2.21] //

anabhihite ityatra sūtre tiṅkṛttaddhitasamāsaiḥ iti parigaṇanaṃ kṛtam / tasya prāyikatvānnipātenāpyabhihite karmaṇi na karmavibhaktirbhavati / yathā (kumāra. 2-55) ----

viṣavṛkṣo'pi saṃvardhya svayaṃ chettumasāṃpratam paṇḍitaṃ mūrjkha iti manyate

iti //22//
śakyamiti rūpaṃ karmābhidhāyāṃ liṅgavacanasyāpi sāmānyopakramāt // VKal_5,2.23 [*VKal_5,2.22] //

śakeḥ śakisahośca(Pā_3,1.99) iti karmaṇi yati sati śakyamiti rūpaṃ bhavati [k: karmābhidhāyāṃ karmavacane] / viliṅgavacanasyāpi viruddhaliṅgavacanasyāpi , karmābhidhāyāṃ karmavacane sāmānyopakramād viśeṣānapekṣāyāmiti / yathā ----

śakyamoṣadhiyaternavodayāḥ karṇapūraracanākṛte tava /
apragalbhayavasūcikonalāśchettumagranakhasaṃpuṭaiḥ karāḥ //

atra bhāṣyakṛdvacanaṃ liṅgam / yathā ----

śakyaṃ ca śvamāṃsādibhirapi kṣut pratiantum iti /

na caikāntikaḥ sāmānyopakramaḥ / tena

śakyā bhaṅktuṃ jhaṭiti visinīkandavaccandrapādāḥ

ityapi bhavati //23//++

hānivadādhikyamapyaṅgānāṃ vikāraḥ // VKal_5,2.24 [*VKal_5,2.23] //

yenāṅgavikāraḥ(Pā_2,3.20) ityatra sūtre yathāṅgānāṃ hānistathādhikyamapi vikāraḥ / yathā ---- akṣṇāḥ kāṇaḥ iti bhavati , tathā mukhena vilocanaḥ ityapi bhavati //24//

na kṛmikīṭānāmiti, ekavadbhāvaprasaṅgāt // VKal_5,2.25 [*VKal_5,2.24] //

āyuṣaḥ kṛmikīṭānāmalaṅkaraṇamalpatā ityatra kṛmikīṭānāmiti prayogo na yuktaḥ / kṣudrajantavaḥ ityekavadbhāvaprasaṅgāt / na ca madhyamapadalopī samāso yuktaḥ / tasyāsarvaviṣayatvāt //25//

na kharoṣṭrau, uṣṭrakharamiti pāṭhāt // VKal_5,2.26 [*VKal_5,2.25] //

kharoṣṭrau vāhanaṃ yeṣāṃ ityatra kharoṣṭrāviti prayogo na yuktaḥ / gavāśvaprabhṛtiṣu uṣṭrakharam iti pāṭhāt //26//

āsetyasateḥ // VKal_5,2.27 [*VKal_5,2.26] //

lāvaṇyamutyādya ivāsa yatnaḥ ityatrāsetyasaterdhātoḥ , asa gatidīptyādāneṣu ityasya prayogaḥ , nāsteḥ ; bhūbhāvavidhānāt //27//

yudhyediti yudhaḥ kyaci // VKal_5,2.28 [*VKal_5,2.27] //

yo bhartṛpiṇḍasya kṛte na yuddhyed

iti prayogaḥ / sa cāyuktaḥ / yudherātmanepaditvāt / tat kathaṃ yuddhyedityāha yudhaḥ kyaci yudhamātmana icched yuddhyediti //28//

viralāyamānādiṣu kyaṅ nirūpyaḥ // VKal_5,2.29 [*VKal_5,2.28] //

viralāyamāne malayamārute ityādiṣu kyaṅ nirūpyaḥ / bhṛśādiṣu pāṭhāt / nāpi kyaṣ / lohitādiṣvapāṭhāt //29//

ahetau hanterṇic, curādipāṭhāt // VKal_5,2.30 [*VKal_5,2.29] //

dhātayitvā daśāsyam ityatrāhetau ṇic dṛśyate / sa kathamityāha / curādipāṭāt / curādiṣu sphuṭa bhede , ghaṭa saṃghāte, hantyarthāśca iti pāṭhāt //30//

anucarīti careṣṭittvāt // VKal_5,2.31 [*VKal_5,2.30] //

anucarī priyatamā madālasā

ityatrānucarīti na yuktaḥ / ikāralakṣaṇābhāvāt / tat katham ? / āha ---- careṣṭitvāt / pacādiṣu caraḍiti paṭhyate //31//

kesarālamityalateraṇi // VKal_5,2.32 [*VKal_5,2.31] //

kesarālaṃ śilīndhraṃ ityatra kesarālamiti katham ? / āha ---- alateraṇi / alabhūṣaṇaparyāptivāraṇeṣu ityasmāddhātoḥ kesaraśabde karmaṇyupapade , karmaṇyaṇ ityanenāṇi sati kesarālamiti siddhyati //32//

patralamiti lāteḥ ke // VKal_5,2.33 [*VKal_5,2.32] //

patralaṃ vanamidaṃ virājate ityatra patralamiti katham ? / āha ---- lāteḥ ke / lā ādāne ityetasmāddhātorādānārthāt patraśabde karmaṇyupapade , āto'nupasarge kaḥ(Pā_3,2.3) iti kapratyaye satīti //33//

mahīdhrādayo mūlavibhujādidarśanāt // VKal_5,2.34 [*VKal_5,2.33] //

mahīdhra-dharaṇīdhrādayaḥ śabdāḥ mūlavibhujādidarśanāt kapratyaye satīti / garhīṃ dharatīti mahīdhra iti / evamādayo'nye'pi draṣṭavyāḥ //34//

brahmādiṣu hanterniyamādarihādyasiddhiḥ // VKal_5,2.35 [*VKal_5,2.34] //

brahmādiṣūpapadeṣu hanteḥ kvibvidhau brahmabhrūṇavṛtreṣu ......(Pā_3,2.87) ityatrārihāripuhā ityevamādīnāmasiddhiḥ / niyamāt / brahmādiṣveva , hantereva , kvibeva , bhūtakāla eveti caturvidhaścātra niyamaḥ iti niyamānyataraviṣayo nirūpyaḥ //35//

[k: comm.] brahmādiṣūpapadeṣu hanteḥ kvibvidhau brahmabhrūṇavṛtreṣu ......(Pā_3,2.87) iti niyamāt brahmādiṣveva , hantereva , kvibeva , bhūtakāla eveti caturvidhaścātra niyamaḥ iti niyamāt arihā , ripuhā , ityevamādīnāmasiddhiḥ //34//

brahmavidādayaḥ kṛdantavṛttyā // VKal_5,2.36 [*VKal_5,2.35] //

brahmavit , bṛtrabhidityādayaḥ prayogā na yuktāḥ / brahmabhrūṇa ......(Pā_3,2.87) ityādiṣu [k: brahmādiṣu] hantereva iti niyamāt / āha ---- kṛdantavṛttyā / vettīti vit / bhinattīti bhit / kvip ca(Pā_3,2.76) iti kvip / tataḥ kṛdantairvidādibhiḥ saha brahmādīnāṃ ṣaṣṭhīsamāsa iti /

tairmahīdharādayo vyākhyātāḥ // VKal_5,2.37 [*VKal_5,2.36] //

tairvidādibhirhīdharādayo vyākhyātāḥ / dharatīti dharaḥ / mahyā dharo mahīdharaḥ / evaṃ gaṅgādharādayo vyākhyātāḥ //37//

bhidurādayaḥ karmakartari kartari ca // VKal_5,2.38 [*VKal_5,2.37] //

bhiduraṃ kāṣṭham bhiduraṃ tamaḥtimirabhiduraṃ vyomnaḥ śṛṅgam ...... iti , chidurātapo divasaḥmatsaracchiduraṃ premabhaṅgurā prītiḥmātaṅgaṃ mānabhaṅguram ityādayo'pi prayogā dṛśyante / te kathamity [k:atra] āha ---- te karmakartari kartari ca bhavanti / karmakartari cāyamiṣyate ityatra , cakāraḥ kartari cetyasya samuccayārthaḥ //38//

guṇavistarādayaścintyāḥ // VKal_5,2.39 [*VKal_5,2.38] //

guṇavistaraḥ , vyākṣepavistaraḥ ityādayaḥ prayogāścintyāḥ / prathane vāvaśabde(Pā_3,3.33) iti ghañprasaṅgāt //39//

avatarāpacāyaśabdayordīrghahrasvatvavyatyāso bālānām // VKal_5,2.40 [*VKal_5,2.39] //

avataraśabdasyāpacāyaśabdasya ca dīrghatvahrasvatvavyatyāso bālānāṃ bāliśānāṃ prayogeṣviti / te hyavataraṇamavatāra iti prayuñjate / mārutāvatāra iti / sa hyayuktaḥ / bhāve tarateravvidhānāt / apacāyamapacaya iti prayuñjate ---- puṣpāpacaya iti / atra hastādāne cerasteye(Pā_3,3.40) iti ghañprāpta iti //40//

śobheti nipātanāt // VKal_5,2.41 [*VKal_5,2.40] //

śobhetyayaṃ śabdaḥ sādhuḥ / nipātanāt / śubha śumbha śobhārthau iti śubherbhidāderākṛtigaṇatvādaṅ siddha eva / guṇapratiṣedhābhāvastu nipātyata iti / śobhārthāvityatraikadeśe , kiṃ śobhā , āhosvicchobha iti viśeṣāvagatirācaryaparamparopadeśāditi //41//

avidhau guroḥ striyāṃ bahulaṃ vivakṣā // VKal_5,2.42 [*VKal_5,2.41] //

avidhāvavavidhāne gurośca halaḥ(Pā_3,3.103) iti striyāṃ bahulaṃ vivakṣā / kvicidvivakṣā , kvacidavivakṣā , kvacidubhayamiti / vivakṣā yathā ---- īhā lajjeti / avivakṣā yathā ---- ātaṅka iti / vivakṣāvivakṣe yathā bādhā bādhaḥ , ūhā ūhaḥ , vrīḍā vrīḍaḥ , iti //42//

vyavasitādiṣu ktaḥ kartari, cakārāt // VKal_5,2.43 [*VKal_5,2.42] //

vyavasitaḥ , pratipanna ityādiṣu bhāvakarmavihito'pi ktaḥ kartari / gatyādisūtre cakārasyānuktasamuccayārthatvāt / bhāvakarmānukarṣaṇārthatvaṃ cakārasyeti ced , āvṛttiḥ kartavyā //43//

āheti bhūte'nyaṇalantabhramād bruvo laṭi // VKal_5,2.44 [*VKal_5,2.43] //

bruvaḥ pañcānāṃ ......(Pā_3,4.84) ityādinā āheti laṭ vyutpāditaḥ / sa bhūte prayuktaḥ ---- ityāha bhagavān prabhuḥ iti / anyasya bhūtakālābhidhāyino ṇalantasya liṭi bhramāt / nipuṇāścaivaṃ prayujyate / āha sma smitamadhumadhurākṣarāṃ giram iti / anukaroti bhagavato nārāyaṇasya ityatrāpi manyesmaśabdaḥ kavinā prayukto lekhakaistu pramādānna likhita iti //44//

śabalādibhyaḥ striyāṃ ṭāpo'prāptiḥ // VKal_5,2.45 [*VKal_5,2.44] //

upasrotaḥ svasthasthitamahiṣaśṛṅgāgraśabalāḥ snavantīnāṃ jātāḥ pramudtavihaṅgāstaṭabhuvaḥ / bhramarotkarakalmāṣāḥ kusumānāṃ samṛddhayaḥ /

ityādiṣu striyāṃ ṭāpo 'prāptiḥ / anyato ṇīṣ(Pā_4,1.40) iti ṇīṣvidhānāt / tena śabalī , kalmāṣīti bhavati //45//

prāṇini nīleti cintyam // VKal_5,2.46 [*VKal_5,2.45] //

kuvalayadalanīlā kokilā vālacūte ityādiṣu nīteti cintyam / kokilā nīlīti bhavitavyam / nīlaśabdāt jānapada ......(Pā_4,1.42) ityādisūtreṇa prāṇini ca(Vārttika_2457) iti ḍīṣvidhānāt //46//

manuṣyajātervivakṣāvivakṣe // VKal_5,2.47 [*VKal_5,2.46] //

ito manuṣyajāteḥ(Pā_4,1.65) , ūṇutaḥ(Pā_4,1.66) ityatra manuṣyajātervivakṣā , avivakṣā ca lakṣyānusārataḥ /

mandarasya madirākṣi ! pārśvato nimnanābhi na bhavanti nimnagāḥ /
vāsukivikarṣaṇodbhavā bhāminīha padavī vibhāvyate //

atra manuṣyajātervivakṣāyāṃ ito manuṣya jāteḥ(Pā_4,1.65) iti ṅīṣi sati , ambārthanadyorhrasvaḥ(Pā_7,3.107) iti saṃbuddhau hrasvatvaṃ siddhyati / nābhiśabdāt punaḥ , itaśca prāṇyaṅgāt ......(Vārttika_3189) itīkāre kṛte , nimbanāmīke iti syāt /

hṛtoṣṭharāgairnayanodabindubhirnimagnanābhairnipatadbhiraṅkitam /
cyutaṃ ruṣā bhinnagaterasaṃśayaṃ śukodaraśyāmamidaṃ stanāṃśukam //

atra nimagnanābheḥ iti manuṣyajātervivakṣeti ṅīṣ na kṛtaḥ / sutanu jahihi maunaṃ paśya pādānataṃ mām(k:sutanu jahihi kopaṃ .......) ityatra manuṣyajāteravivakṣeti sutanuśabdāt ūṅutaḥ(Pā_4,1.66) ityūṅi sati hrasvatve sutanu iti siddhyati / varatanurathavāsau naiva dṛṣṭā tvayā me / atra manuṣyajāteravivakṣetyūṅ na kṛtaḥ //47//

ūkārāntādapyūṅ, pravṛtteḥ // VKal_5,2.48 [*VKal_5,2.47] //

uta ūṅ vihita ūkārāntādapi kvacid bhavati / ācāryapravṛtteḥ / kvāsau pravṛttiḥ ? / aprāṇijāteścārajjvādīnām(Vārttika_2502) iti alābūḥ , karkandhūrityudāharaṇam / tena , subhru ! kiṃ saṃbhrameṇa / atar subhruśabda ūṅi siddho bhavati / ūṅi tvasati subhrūriti syāt //48//

kārtikīya iti ṭhañ durdharaḥ // VKal_5,2.49 [*VKal_5,2.48] //

kārtikīyo nabhasvān ityatra kālāṭṭhañ(Pā_4,3.11) iti ṭhañ durdharaḥ / ṭhañ bhavan duḥkhena dhriyata iti //49//

śārvaramiti ca // VKal_5,2.50 [*VKal_5,2.49] //

śārvaraṃ tamaḥ ityatra ca kālāṭṭhañ(Pā_4,3.11) iti ṭhañ durdharaḥ //50//

śāśvatamiti prayukteḥ // VKal_5,2.51 [*VKal_5,2.50] //

śāśvataṃ jyotiḥ ityatra śāśvatamiti na siddhyati kālaṭṭhañ(Pā_4,3.11) iti ṭhañprasaṅgāt / yeṣāṃ ca virodhaḥ śāśvatikaḥ(Pā_2,4.9) iti sūtrakārasyāpi prayogaḥ / āha ---- prayukteḥ / śāśvate pratiṣedhaḥ iti prayogāt śāśvatamiti bhavati //51//

rājavaṃśyādayaḥ sādhvarthe ye bhavanti // VKal_5,2.52 [*VKal_5,2.51] //

rājavaṃśyāḥ , sūryavaṃśyā ityādayaḥ śabdāḥ , tatra sādhuḥ(Pā_4,4.98) ityanena sādhyarye yati pratyaye sati sādhayo bhavanti / bhāvārthe punardigādipāṭhe'pi vaṃśaśabdasya vaṃśaśabdāntānna yat pratyayaḥ / tadantavidheḥ pratiṣedhāt //52//

dāravaśabdo duṣprayuktaḥ // VKal_5,2.53 [*VKal_5,2.52] //

dāravaṃ pātram iti dāravaśabdo duṣprayuktaḥ / nityaṃ vṛddhaśarādibhyaḥ(Pā_4,3.144) iti mayaṭā bhavitavyam / nanu vikārāvayavayorarthayormayaṅ vidhīyate / atra tu dāruṇa idam iti vivakṣāyāṃ dāravamiti bhaviṣyati ? naitadevamapi syāt / vṛddhācchaḥ(Pā_4,2.114) iti chavidhānāt //53//

mugdhimādiṣvivamanij mṛgyaḥ // VKal_5,2.54 [*VKal_5,2.53] //
mugdhamā , mauḍimā[k: prauḍhimā] ityādiṣu imanij mṛgyaḥ anveṣaṇīya iti //54//
aupamyādayaścāturvarṇyavat // VKal_5,2.55 [*VKal_5,2.54] //

aupamyaṃ , sānnidhyamityādayaścāturvarṇyavat guṇavacana ......(Pā_5,1.124) ityatra cāturvarṇyādīnāṃupasaṃkhyānam(Vārttika_3091) iti vārtikātsvārthikaṣyañantāḥ //55//

ṣyañaḥ ṣitkaraṇādīkāro bahulam // VKal_5,2.56 [*VKal_5,2.55] //

guṇavacanabrāhmaṇādibhyaḥ(Pā_5,1.124) iti yaḥ ṣyañ tasya ṣitkaraṇādīkāro bhavati / sa bahulam / brāhmaṇyam ityādiṣu na bhavati / sāmagryam ityādiṣu vikalpitaḥ / sāmagryaṃ sāmagrī , vaidagdhyaṃ vaidagdhīti //56//

dhanvīti vrīhyādiṣu pāṭhāt // VKal_5,2.57 [*VKal_5,2.56] //

vrīhyādiṣu dhanvanśabdasya pāṭhāt dhanvīti inau sati siddho bhavati //57//

caturasraśobhīti ṇinau // VKal_5,2.58 [*VKal_5,2.57] //

babhūva tasyāścaturasraśobhi vapurvibhaktaṃ navayauvanena /

ityatra caturasraśobhi iti na yuktam / vrīhyādiṣu śobhāśabdasya pāṭhe'pi / iniratra na siddhyati / grahaṇavatā prātipadikena tadantavidhipratiṣedhāt / bhavatu vā tadantavidhiḥ / karmadhārayānmatvarthīyānupapattiḥ / laghutvāt prakramasyeti bahuvrīhiṇaiva bhavitavyam / tatkathamiti matvarthīyasyāprāptau caturasraśobhīti prayogaḥ ? / āha ---- ṇinau / caturasraṃ śobhata iti tācchīlike ṇināvayaṃ prayogaḥ / atha , anumeyaśobhi iti katham ? / na hyatra pūrvavad vṛttiḥ śakyā kartumiti / śubheḥ sādhukāriṇyāvaśyake vā ṇiniṃ kṛtvā tadantācca bhāvapratyaye paścād bahuvrīhiḥ kartavyaḥ / anumeyaṃ śobhitvaṃ yasyeti / bhāvapratyayastu gatārthatvānna prayuktaḥ / yathā ---- nirākulaṃ tiṣṭhati , sadhīramuvāca iti //58//

kañcukīyā iti kyaci // VKal_5,2.59 [*VKal_5,2.58] //

jīvanti rājamahiṣīmanu kañcukīyāḥ iti katham ? / matvarthīyasya cchapratyayasyābhāvāt / ata āha ---- kyaci / kyaci pratyaye sati kañcukīyā iti bhavati / kañcukamātmana icchanti kañcukīyāḥ //59//

bauddhapratiyogyapekṣāyāmapyātiśāyanikāḥ // VKal_5,2.60 [*VKal_5,2.59] //

bauddhasya pratiyogino'pekṣāyāmapyātiśāyanikāstarabādayo bhavanti ---- ghanataraṃ tamaḥbahulataraṃ prema iti //60//

kauśilādaya ilaci varṇalopāt // VKal_5,2.61 [*VKal_5,2.60] //

kauśilaḥ , vāsila ityādayaḥ katham ? / āha ---- [k: ilaci varṇalopāt] kauśika--vāsiṣṭhādibhyaḥ śabdebhyo nītāvanukampāyāṃ vā , dhanilacau ca(Pā_5,3.79) iti-ilaci kṛte , ṭhājādāvūrdhvaṃ dvitīyādacaḥ(Pā_5,3.83) iti varṇalopātsidhyati //61//

mauktikamiti vinayādipāṭhāt // VKal_5,2.62 [*VKal_5,2.61] //

muktaiva mauktikamiti vinayādipāṭhāt draṣṭavyam / svārthikāśca prakṛtito liṅgavacanānyativartante iti napuṃsakatvam //62//

prātibhādayaḥ prajñādiṣu // VKal_5,2.63 [*VKal_5,2.62] //

prātibhādayaḥ śabdāḥ prajñādiṣu draṣṭavyāḥ / pratibhā--vikṛti--dvitādibhyaḥ śabdebhyaḥ prajñādipāṭhādaṇi svārthike kṛte , prātibhaṃ , vaikṛtaṃ , dvaitamityādayaḥ prayogāḥ siddhyantīti //63//

na sarajasamityanavyayībhāve // VKal_5,2.64 [*VKal_5,2.63] //

madhu sarajasaṃ madhyepadmaṃ pibanti śilīmukhāḥ

ityādiṣu sarajasamiti na yuktaḥ prayogaḥ anavyayībhāve / bhāva eva sarajasaśabdasyeṣṭatvāt //64//

dhṛtadhanuṣītyasaṃjñāyām // VKal_5,2.65 [*VKal_5,2.64] //

dhṛtadhanuṣi śauryaśālini

ityatra dhṛtadhanuṣi ityasaṃjñāyāṃ na yuktaḥ prayogaḥ / dhanuṣaśca(Pā_5,4.132) ityaṅvidhānāt / saṃjñāyāṃ hyanaṅ vikalpitaḥ / vā saṃjñāyām(Pā_5,4.133) iti //65//

durgandhipada iddurlabhaḥ // VKal_5,2.66 [*VKal_5,2.65] //

durgandhiḥ kāyaḥ ityādiṣu durgandhipade it samānānto durlabhaḥ / utpūtyādiṣu duḥśabdasyāpāṭhāt //66//

sudatyādayaḥ pratividheyāḥ // VKal_5,2.67 [*VKal_5,2.66] //

sā dakṣaroṣātsudatī sasarja iti , śikharadati patati raśanā

ityādiṣu sudatyādayaḥ śabdāḥ pratividheyāḥ / datrādeśalakṣaṇābhāvāt / tatra pratividhānam / agrānta(Pā_5,4..145)ādisūtre cakārasyānuktasamuccayārthatvāt sudatyādiṣu datrādeśaḥ ityeke / anye tu varṇayanti / sudatyādayaḥ stryabhidhāyino yogarūḍhaśabdāḥ / teṣu striyāṃ saṃjñāyām(Pā_5,4.143) iti datrādeśo vikalpena siddha eva iti //67//

kṣatadṛḍhorsa iti na kap, tadantavidhipratiṣedhāt // VKal_5,2.68 [*VKal_5,2.67] //

plavaṅganakhakoṭibhiḥ kṣatadṛḍhoraso rākṣasāḥ

ityatra dṛḍhoraḥśabdād , uraḥprabhṛtibhyaḥ kap(Pā_5,4.151) iti kap na kṛtaḥ / grahaṇavatā prātipadikena iti tadantavidheḥ pratiṣedhāt / samāsavākyaṃ tvevaṃ kartavyam ---- kṣataṃ dṛḍhoro yeṣāmiti //68//

avaihīti vṛddhiravadyā // VKal_5,2.69 [*VKal_5,2.68] //

avaihītyatra vṛddhiravadyā / guṇa eva yukta iti //69//

apāṅganetreti lugalabhyaḥ // VKal_5,2.70 [*VKal_5,2.69] //

apāṅge netraṃ yasyāḥ seyampāṅganetretyatra lugalabhyaḥ / amūrdhamastakāt svāṅgādakāme(Pā_6,3.12) iti saptamyā alugvidhānāt //70//

neṣṭhāḥ śliṣṭapriyādayaḥ, puṃvadbhāvapratiṣedhāt // VKal_5,2.71 [*VKal_5,2.70] //

śliṣṭapriyaḥ , viśliṣṭakānta ityādayo neṣṭāḥ / striyāḥ puṃvat ......(Pā_6,3.34) iti puṃvadbhāvasya priyādiṣu niṣedhāt //71//

dṛḍhabhaktiriti sarvatreti // VKal_5,2.72 [*VKal_5,2.71] //

dṛḍhabhaktirasau jyeṣṭhe

atra pūrvapadasya striyām[k: astriyām] ityavivakṣitatvāt[k: vivakṣitatvāt] //72//

jambulatādayo hrasvavidheḥ // VKal_5,2.73 [*VKal_5,2.72] //

jambulatādayaḥ prayogāḥ katham ? / āha ---- hrasvavidheḥ / iko hrasvo'ṅjo gālavasya(Pā_6,3.61) iti hrasvavidhānāt //73//

tilakādayo'jirādiṣu // VKal_5,2.74 [*VKal_5,2.73] //

tilakādayaḥ śabdā ajirādiṣu draṣṭavyāḥ / anyathā , tilakavatī kanakavatī ityādiṣu matupi , matau bahvaco'najirādīnām(Pā_6,3.119) iti dīrghatvaṃ syāt / kecittu varṇayanti ---- nadyāṃ matup(Pā_4,2.85) iti yo matup tatrāyaṃ vidhiḥ / teṣāṃ matenāmarāvatītyādīnāmasiddhiḥ //74//

niśamya-niśamayyaśabdau prakṛtibhedāt // VKal_5,2.75 [*VKal_5,2.74] //

niśamya -- niśamayyetyetau śabdau śrutvetyetasminnarthe / śameḥ lyapi lyapi laghupūrvāt(Pā_6,4.56) ityayādeśe sati niśamayyeti bhavitavyam , na niśamyeti / āha ---- prakṛtibhedāt / śamerdaivādikasya niśamyeti rūpam / śamo darśane iti curādau ṇici mitsaṃjñakasya niśamayyeti rūpam //75//

saṃyamyaniyamyaśabdau, aṇijantatvāt // VKal_5,2.76 [*VKal_5,2.75] //

kathaṃ saṃyamyaniyamyaśabdau ? / lyapi laghupūrvāt(Pā_6,4.56) iti ṇerayādeśena bhavitavyam / āha ---- aṇijantatvāt / dhātorṇic tu na / gatārthatvāt / yathā ---- vācaṃ niyacchati iti / ṇijarthānayagatau [k: tu] ṇic prayujyata eva / yathā ---- saṃyamayitumārabdhaḥ iti //76//

prapīyeti pīṅaḥ // VKal_5,2.77 [*VKal_5,2.76] //

prapīyetyayaṃ śabdaḥ , pīṅ pāne ityetasya / pivaterhi , na lyapi(Pā_6,4.69) itītvapratiṣedhātprapāyeti bhavati //77//

dūrayatīti bahulagrahaṇāt // VKal_5,2.78 [*VKal_5,2.77] //

dūrayatyavanate vivasvati ityatra dūrayatīti katham ? / ṇāviṣṭhavadbhāve sthūladūra ......(Pā_6,4.156) ityādinā guṇalopayoḥ kṛtayordavayatīti bhavitavyam / āha ---- bahulagrahaṇāt / pratipadikāddhātvarthe bahulamiṣṭhavacca(Gaṇapāṭha_203) ityatra bahulagrahaṇāt sthūladūra ......(Pā_6,4.156) ādisūtreṇa yadvihitaṃ tanna bhaviṣyatīti //78//

gacchatīprabhṛtiṣvaniṣedhyo num // VKal_5,2.79 [*VKal_5,2.78] //

harati hi vanarājirgacchatī śyāmabhāvamityādiṣu gacchatīprabhṛtiṣu śabdeṣu , śapśyanornityam iti numaniṣedhyo niṣeddhumaśakyaḥ //79//

mitreṇa goptreti puṃvadbhāvāt // VKal_5,2.80 [*VKal_5,2.79] //

mitreṇa goptrā iti katham ? / goptṛṇā bhavitavyam / iko'ci vibhaktau(Pā_7,3.73) iti numvidhānāt / āha ---- puṃvadbhāvāt / tṛtīyādiṣu bhāṣitapuṃskaṃ puṃvadgālavasya(Pā_7,1.74) iti puṃvadbhāvena goptreti bhavati //80//

vetsyasīti padabhaṅgāt // VKal_5,2.81 [*VKal_5,2.80] //

patitaṃ vetsyasi kṣitau ityatra vetsyasīti na siddhyati / iṭprasaṅgāt / āha ---- padabhaṅgāt siddhyati / vetsyasīti padaṃ bhajyate ---- vetsi , asi / asiityayaṃ nipātastvamityasminnarthe / kvacidvākyālaṅkāre prayujyate / yathā ----

pārthivastvamasi satyamabhyadhāḥ iti /

//81//

kāmayānaśabdaḥ siddho'nādiścet // VKal_5,2.82 [*VKal_5,2.81] //

kāmayānaśabdaḥ siddhaḥ / āgamānuśāsanamanityam iti mukyakṛte , yadyanādiḥ syāt //82//

sauhṛd-daurhṛdaśabdāvaṇi hṛdbhāvāt // VKal_5,2.83 [*VKal_5,2.82] //

suhṛdayadurhṛdayaśabdābhyāṃ yuvādipāṭhādaṇi kṛte , hṛdayasya hṛdbhāvaḥ / ādivṛddhau sauhṛdadaurhṛdaśabdau bhavataḥ / suhṛddurhṛcchabdābhyāṃ yuvādipāṭhādevāṇi kṛte , hṛdbhagasindhvante ......(Pā_7,3.19) iti hṛdantasya taddhite'ṇi kṛte satyubhayapadavṛddhau satyāṃ sauhārdaṃ dauhārdamiti bhavati //83//

virama iti nipātanāt // VKal_5,2.84 [*VKal_5,2.83] //

rameranudāttopadeśatvāt , nodāttopadeśasya ......(Pā_7,3.34) ityādinā vṛddhapratiṣedhasyābhāvāt kathaṃ virama iti / āha ---- nipātanāt / etattu yama umarame ityatroparama iti / [k: etattu copalakṣaṇam ----] atantraṃ copasarga iti //84//

uparyādiṣu sāmīpye dvirukteṣu dvitīyā // VKal_5,2.85 [*VKal_5,2.84] //

uparyādiṣu śabdeṣu sāmīpye dvirukteṣu uparyadhyadhasaḥ sāmīpye(Pā_8,1.7) ityanena uparyādiṣu triṣu dvitīyāmreḍitānteṣu iti dvitīyā / vīpsāyāṃ tu dvirukteṣu ṣaṣṭhyeva bhavati ----

uparyupari buddhināṃ carantīśvarabuddhayaḥ

//85//

mandaṃ mandamityaprakārārthatve // VKal_5,2.86 [*VKal_5,2.85] //

mandaṃ mandaṃ nudati pavanaḥ(Meghadūta 1.9)

ityatra mandaṃ mandam ityaprakārārthe bhavati / prakārārthatve tu prakāre guṇavacanasya(Pā_8,1.12) iti dvirvacane kṛte karmadhārayavadbhāve ca mandamandamiti prayogaḥ / mandaṃ mandamityatra tu nityavīpsayoḥ(Pā_8,1.4) iti dvirvacanam / anekabhāgātmakasya nuderyadā sarve bhāvā mandatvena vyāptuymiṣṭā bhavanti tadā vīpseti //86//

na nidrādrugiti, bhaṣbhāvaprāpteḥ // VKal_5,2.87 [*VKal_5,2.86] //

nidrādrukkādraveyacchaviruparilasaddhargharo vārivāhaḥ

ityatra nidrādruk iti na yuktaḥ / ekāco baśo bhaṣ ......(Pā_8,2.37) iti bhaṣabhāvaprāpteḥ / anuprāsapriyaistatvapabhraṃśaḥ kṛtaḥ //87//

niṣpanda iti patvaṃ cintyam // VKal_5,2.88 [*VKal_5,2.87] //

na hyatra patvalakṣaṇamasti / kaskādipāṭho'pyasya na niścitaḥ //88//

nāṅgulisaṅga iti mūrdhanyavidheḥ // VKal_5,2.89 [*VKal_5,2.88] //

mlāyantyaṅgulisaṅge'pi komalāḥ kusumasrajaḥ

ityatra aṅgulisaṅgaḥ iti na yuktaḥ / samāse'ṅguleḥ saṅgaḥ iti mūrdhanyavidhānāt //89//

tenāvantisenādayaḥ pratyuktāḥ // VKal_5,2.90 [*VKal_5,2.89] //

tena aṅgulisaṅge ityanena avantisenaḥindusenaḥ evamādayaḥ śabdaḥ pratyuktāḥ pratyākhyātāḥ / suṣāmādiṣu ca(Pā_8,3.98) eti saṃjñāyāmagāt(Pā_8,3.99 ga.) iti mūrdhanyavidhānāt //90//

nendravāhane ṇatvam; āhitatvasyāvivakṣitatvāt // VKal_5,2.91 [*VKal_5,2.90] //

kuthena nāgendramivendravāhanam ityatra indravāhanaśabde vāhanamāhitāt(Pā_8,4.8) iti ṇatvaṃ na bhavati / āhitatvasyāvivakṣitatvāt / svasvāmibhāvamātraṃ hyatra vivakṣitam / tena siddham indravāhanam iti //91//

sadansanto mayā vivicyaivaṃ nidarśitāḥ /
anayaiva diśā kāryaṃ śeṣāṇāmapyavekṣaṇam //

iti kāvyālaṅkārasūtravṛttau prāyoyike pañcame'dhikaraṇe dvitīyo'dhyāyaḥ samāptaḥ / śabdaśuddhiḥ /

samāptaṃ cedaṃ prāyogikaṃ pañcamādhikaraṇam /

=============================================================


License
Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.
Link to license

Citation Suggestion for this Edition
TextGrid Repository (2025). Vāmana. Kāvyālaṃkārasūtra with Vṛtti. GRETIL. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-CC06-C